Pirms vairāk nekā 20 gadiem Latvijā ieviesa samērā progresīvu pensiju sistēmu. Progresijas būtība bija paredzēt iespēju cilvēkiem daļu savas pensijas uzkrāt pašiem, lai pielāgotos demogrāfijas izaicinājumiem. Latvijā, tāpat kā citviet pasaulē, darba tirgū ienāk daudz mazāk iedzīvotāju, nekā dodas pensijā. Tas nozīmē, ka mazinās iespēja nodrošināt adekvātas pensijas no tā brīža strādājošo ienākumiem. Līdz ar to pensiju sistēmas virzīšanās uz reālu uzkrājumu pieeju ir atbilstoša izvēle.
Tomēr jau vairākas reizes politiķi spējuši iejaukties pensiju sistēmā, koriģējot iemaksas proporciju starp pensiju 1. un 2. līmeni. Šādu iejaukšanos piedzīvosim jau nākamgad, kad par vienu procentpunktu tiks palielinātas iemaksas pensiju 1. līmenī, samazinot iemaksas pensiju 2. līmenī, šādā veidā padarot mūsu pensiju vairāk atkarīgu tieši no strādājošo skaita.
No strādājošo bruto algas (alga pirms nodokļu nomaksas) katru mēnesi pensiju aprēķinam tiek novirzīti 20%. Ja bruto alga, piemēram, ir 1000 eiro, tad 200 eiro tiek novirzīti pensijai. Tagad daļa (14%) no šiem 200 eiro tiek novirzīti pensiju 1. līmenī, kas tiek virtuāli piefiksēta kā iemaksa pensijai algas saņēmējam, bet reāli tiek izmaksāta esošajiem pensiju saņēmējiem. Savukārt otra daļa (6%) tiek novirzīta pensiju 2. līmeņa uzkrājumā, kas reāli tiek uzkrāta uz algas saņēmēja vārda un netiek izmaksāta esošajiem pensiju saņēmējiem. Lai ilustrētu atšķirību starp abiem līmeņiem, pavisam vienkāršots piemērs, kurā apskatīta viena iedomāta iedzīvotāja situācija, ja visa pensiju iemaksa tiktu novirzīta pensiju 1. līmenī pretstatā tam, ja visa nauda tiktu ieguldīta pensiju 2. līmenī:
Šie abi pensiju modeļi ir dzīvotspējīgi, taču neiztiek arī bez izaicinājumiem. Tā pensiju 1. līmenis ir tieši pakļauts demogrāfiskajiem izaicinājumiem, un šeit tendences noteikti ir negatīvas, kamēr pensiju 2.līmenis ir pakļauts darba stāža izaicinājumiem un ekonomiskajiem apstākļiem, tomēr ir pilnībā imūns pret demogrāfisko krīzi, kurā straujiem soļiem iegrimstam. Tieši tāpēc, sākotnēji izstrādājot pensiju sistēmu Latvijā, tika noteikts, ka pensiju 1. un 2. līmeņa iemaksu sadalījums būtu vienāds, attiecīgi, 10% un 10%. Šajos vairāk nekā divdesmit gados bijām nonākuši no 18% pensiju 1. līmenī un 2% pensiju 2. līmenī līdz attiecīgi 14% un 6% sadalījumam. Tomēr no nākamā gada pensiju 2. līmeņa iemaksas tiek samazinātas uz 5%, radot būtiskus riskus nespēt vairs celt pensiju 2. līmeņa iemaksas. Esošo pensiju saņēmēju īpatsvara pieaugums pret nodarbinātajiem pieprasīs aizvien vairāk līdzekļu pensiju izmaksai, attiecīgi vēl palielināt iemaksu proporciju par labu pensiju 1. līmenim. Līdzīgi kā ar no kalna ripojošu akmeni – kamēr tas vēl nav uzņēmis ātrumu, to ir iespējams apturēt, tomēr, joņojot no kalna ar pilnu jaudu, apturēt to vairs nav iespējams.
Pensiju 1. līmenim ir divas dabas – šīs iemaksas no nodarbinātajiem faktiski tiek izmaksātas esošajiem pensiju saņēmējiem, kamēr paralēli tiek virtuāli uzskaitītas katram nodarbinātajam. Savā ziņā līdzīgi kā ar uzkrājumiem, vienīgi šis nav reāls uzkrājums, bet valsts solījums jeb aizņēmums no iedzīvotājiem. Ar katru algu šis nosacītais aizņēmums palielinās, jo tiek solīts, sasniedzot noteiktu vecumu, šos līdzekļus atmaksāt pensijas veidā. Turklāt, lai kompensētu inflāciju un ekonomikas attīstību, šie virtuālie līdzekļi tiek indeksēti. Pēdējo desmit gadu vidējā indeksācijas likme ir ap 7%. Nereti šī indeksācija tiek salīdzināta ar finanšu tirgu ienesīgumu, tomēr tām abām līdzība ir tikpat liela kā apelsīnam ar vingrošanas bumbiņu. Abi gan ir apaļi un mēdz būt oranži, bet te arī līdzība beidzas.
Finanšu tirgus ienesīgums ilgtermiņā atspoguļo biznesa vides attīstību un vērtības pieaugumu, kamēr indeksācija ir kompensācijas mehānisms, par kuru lemj likumdevējs pēc sev pieejamiem instrumentiem. Attiecīgi salīdzināt šos lielumus ir vairāk kā nekorekti. Turklāt pensiju 1.līmeņa indeksācija ir valsts saistību papildus palielinājums pret nodarbinātajiem – savā ziņā tā ir likme par aizņēmumu, kuru valsts maksā iedzīvotājiem par to naudas izmantošanu. Ņemot vērā demogrāfijas izaicinājumus, visticamāk, būs jāmeklē veids, kā uzlabot strādājošo un pensiju saņēmēju savstarpējo attiecību, kas pēc būtības ir turpināt celt pensionēšanās vecumu.
Šodienas politiķu lēmumi var būtiski ietekmēt iedzīvotāju labklājību vecumdienās un pensijas sistēmas spēju darboties ilgtermiņā. Tas savukārt var novest pie samērā sāpīgiem lēmumiem, kurus varētu arī nepiedzīvot. Līdzīgi kā ar zobu sāpēm – ja tās laikus neapkarojam, varam zaudēt sāpošo zobu un sliktākajā gadījumā arī blakus esošos. Ja iedzīvotājus no fiziska apdraudējuma sargā policija, par sabiedrības veselību rūpējas veselības iestādes, sabiedrības tiesības aizstāv Tiesībsargs, iedzīvotājus no negodīgiem uzņēmējiem sargā patērētāju tiesību aizstāvji, valsti no ārēja apdraudējuma sargā militārie un citi dienesti, tad kas sargā pensiju sistēmu? Sabiedrības iespējas ir samērā ierobežotas, jo kopējā izpratne par komplicēto pensiju sistēmu ir dažu valsts iestāžu kompetencē. Finanšu sektora palīgā saucieni nereti tiek uzskatīti par savu interešu aizstāvību, bet kas tad cīnās par pensiju sistēmu šodien un tās stabilitāti nākotnē?
Jebkurā gadījumā jārēķinās, ka demogrāfiskie izaicinājumi kļūs tikai aktuālāki, katru gadu saņemot jaunus antirekordus par jaundzimušo bērnu skaitu. Ir pilnīgi skaidrs, ka būtiski lielākā daļa iedzīvotāju sasniegs pensijas vecumu, jo tas ir fakts. Līdz ar to katram ir jāvērtē iespējas papildus valsts pensijai plānot ienākumus vecumdienām arī no citiem avotiem. Nevelti pensiju sistēmā paredzēts arī pensiju 3.līmenis, kas ir brīvprātīgas iemaksas un ir katra cilvēka individuāls uzkrājums, kuram var jau piekļūt no 55 gadu vecuma. Papildus ir iespējami arī citi veidi, kas var palīdzēt palielināt ienākumus vecumdienās, piemēram, izīrējot nekustamo īpašumu un gūstot papildus ienākumus. Taču jāatceras, ka šāds ieguldījums nav pieejams un nav arī piemērots visiem. Tāpēc ir svarīgi, ka katram jau šodien ir savs plāns, kā papildus valsts pensijai gūsim ienākumus mūsu dzīves, iespējams, garākajā atvaļinājumā.
Autors ir Swedbank Finanšu institūta vadītājs
The post Kurš sargā pensiju sistēmu? appeared first on IR.lv.
