Strauji tuvojas gada nogale – laiks, kad organizācijas, uzņēmumi un arī mēs kā indivīdi aizvien biežāk pievēršam uzmanību iespējām ziedot, lai atbalstītu kādu projektu, iniciatīvu vai vienkārši – darītu kādam labu. Vienlaikus svarīgi atcerēties, ka ziedošanu kā atbalsta un iesaistes formu varam izmantot visa gada garumā. Ziedošanas kultūra Latvijā ir svarīgs sabiedrības saliedētības un atbalsta mehānisms, kas palīdz ne tikai risināt konkrētas problēmas, bet arī atspoguļo mūsu kopīgās vērtības un solidaritāti.
Lai atbalstītu ziedotājus, Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā ir iestrādāta iespēja ziedojumu summām piemērot nodokļa atvieglojumus, tomēr ziedošanas kultūra joprojām attīstās, saskaroties ar dažādām problēmām un izaicinājumiem. Sabiedrībā, kur pastiprināta uzmanība nereti tiek pievērsta negatīvām ziņām, ir jāspēj izcelt pozitīvos piemērus, kas apliecina – atbalsts un līdzdalība ir ne tikai iespējami, bet arī ļoti nepieciešami un sniedz ieguvumus arī ilgtermiņā.
Ziedošanas tradīcija daudziem no mums asociējas ar ļoti skaudrām situācijām, piemēram, gadījumiem, kad portālā Ziedot.lv tiek vākti līdzekļi cilvēkiem ar ļoti smagām veselības problēmām. Šāda veida ziedošana nereti ir ļoti emocionāla un tieša – cilvēki jūt tūlītēju saikni ar ziedojuma saņēmēju, nereti varam uzzināt vairāk par šo līdzcilvēku, kuram nepieciešama palīdzība. Šādā gadījumā ziedotāji nav jāpārliecina par atbalsta nepieciešamību. Tomēr ziedošana nav tikai stāsts par ļoti smagām problēmām, kas ir dzīvības vai nāves jautājums, ziedojums var būt arī mērķtiecīgs atbalsts ilgtermiņa projektiem vai sistēmiskiem uzlabojumiem, piemēram, izglītībā, vidē vai kultūrā, kad pārmaiņas īstermiņā ir grūtāk pamanāmas. Tāpēc svarīgi atbildēt uz jautājumu – vai esam gatavi ziedot arī ar mērķi radīt ilgstošu pozitīvu ietekmi sabiedrībā?
Lai gan latviešu tautas paruna vēsta, ka par labiem darbiem nevajag runāt, patiesībā ir tieši pretēji – pozitīvs piemērs var kļūt par iedrošinājumu arī citu līdzcilvēku vai organizāciju iesaistei. Kad redzam, ka uzņēmēji, organizācijas vai sabiedrībā pazīstamas personības atbalsta kādu iniciatīvu, tas nereti iedvesmo arī pašiem kļūt par daļu no šī procesa. Piemēram, organizācijas Uzņēmēji mieram darbība ir lielisks pierādījums tam, kā vienota iniciatīva spēj piesaistīt atbalstītājus. Spilgts piemērs ir arī SIA Mikrotīkls, kas regulāri ziedo ievērojamas summas gan Bērnu klīniskās universitātes slimnīcai, gan universitātēm, sniedzot nozīmīgu ieguldījumu izglītībā un veselības aprūpē. Šie uzņēmumi apzinās savu atbildību pret sabiedrību un saredz ziedošanu kā veidu, lai veicinātu kopējo labklājību. Svarīgi, lai ziedošana būtu vērsta uz rezultātu, nevis paša ziedotāja izcelšanu, tāpēc vairums ziedotāju neuzstāda savus noteikumus, bet uzticas konkrētās organizācijas prioritātēm un rīcībai.
Lai ziedošana kļūtu ilgtspējīga, tai jābūt vērstai uz tādiem projektiem un jomām, kas veido nākotnes vērtības. Investējot tādās jomās kā izglītība, pilsoniskās sabiedrības izaugsme un drošība, mēs palīdzam sabiedrībai attīstīties un kļūt noturīgai pret dažādiem ārējiem satricinājumiem. Ilgtermiņa ziedošana pieprasa pārdomātu pieeju – ziedotājiem jāizvērtē savas prioritātes un jāsaprot, kurās jomās viņi vēlas veidot paliekošu ietekmi. Ir cilvēki un uzņēmumi, kuri regulāri un sistemātiski atbalsta konkrētas nozares. Piemēram, eazyBI atbalsta tādus IT nozares izglītības projektus kā Start(IT) vai StartSchool, jo tas ir ieguldījums jaunās paaudzes izaugsmē un nākotnes iespējās.
Esam iesaistījušies arī starptautiskā iniciatīvā Pledge1%, kas mudina uzņēmumus atvēlēt 1% no sava produkta, pašu kapitāla, peļņas vai darbinieku laika paša izvēlētai labdarības organizācijai. Šādas iniciatīvas gan palīdz konkrētiem cilvēkiem, gan stiprina nozares attīstību un sabiedrības kopējo labklājību.
Ziedošanas kultūra uzņēmumos var būt gan instruments, gan vērtība, kas ne tikai veicina saliedētību, bet arī sekmē darbinieku iesaisti un pozitīvu uzņēmuma tēlu. Tomēr, lai tā kļūtu par daļu no uzņēmuma ikdienas, ir nepieciešama skaidra stratēģija, kas iekļauj vadības atbalstu, iekšējo komunikāciju un iespējamu valsts nodokļu politikas pielāgošanu. Turklāt finansiāls ziedojums nav vienīgais atbalsta veids – uzņēmums var dalīties pieredzē, kompetencēs, uzņēmuma vadība var sniegt darbiniekiem iespēju izmantot daļu darba laika vai resursus aktivitātēm, kas vērstas uz sabiedrisko labumu u.tml.
Patiesībā tieši laika un zināšanu ziedošana kļūst aizvien populārāka, līdztekus tiešam finansiālam atbalstam. Piemēram, mentoru programmas vai piedalīšanās izglītojošos projektos ir vērtīga palīdzība, kas pozitīvi ietekmē sabiedrību ilgtermiņā. Mūsu uzņēmums dalās arī ar savu produktu – datu analīzes rīku, ko piedāvājam izmantot bezmaksas tām organizācijām, kas darbojas sabiedriskā labuma jomā. Tas palīdz viņiem strādāt efektīvāk, sasniedzot mērķus, un ir tikai viens no piemēriem, kā uzņēmums var padarīt ziedošanu jēgpilnu.
Ziedošana ir gan iespēja palīdzēt šeit un tagad, gan veidot stabilu nākotni. Lai gan īstermiņa palīdzība ir svarīga, tā nedrīkst aizvietot ilgtermiņa skatījumu. Abas lietas var pastāvēt vienlaicīgi. Sabiedrībai un uzņēmumiem jādomā plašāk – jāiegulda tādās jomās, kas nodrošina ilgtspējīgas pārmaiņas un stiprina sabiedrības kopējo noturību. Izvēloties savas prioritātes un daloties ar resursiem, neraugoties, vai tas laiks, nauda vai zināšanas, varam ne tikai palīdzēt atrisināt problēmas, bet arī radīt vidi, kurā problēmas nākotnē rodas retāk.
Autors ir eazyBI dibinātājs
The post Ziedošana kā daļa no uzņēmuma kultūras appeared first on IR.lv.