Diskusijas par to, kā iespējami labāk saglabāt mūsu planētu nākamajām paaudzēm, ir ļoti aktuālas gan sabiedrības, gan uzņēmēju vidē. Tieši tāpat kā sarunas par mentālo veselību un labsajūtu. Viena no atbildēm uz abiem mūsdienu izaicinājumiem ir dienasgaisma! Arvien vairāk pētījumu liecina, ka dabiskajai gaismai ir ļoti liela un pozitīva ietekme uz cilvēka garīgajām spējām un sasniegtajiem rezultātiem. Tāpēc rosinu ielaist vairāk dienasgaismas mūsu mācību iestādēs!
Absolūti lielākā daļa Latvijas skolu ir izvietotas ēkās, kas būvētas vismaz pirms 35 gadiem, un tikai neliela daļa bērnudārzu, skolu un augstākās izglītības iestāžu ir celtas šajā gadsimtā. Lai arī mācību iestādes pamazām tiek rekonstruētas vai renovētas, novērojumi liecina, ka bieži tie ir energoefektivitāti veicinoši un kosmētiski uzlabojumi, kas neapšaubāmi ir vajadzīgi, taču netiek apsvērti risinājumi, kā vienlaikus uzlabot arī dienasgaismas pieejamību un gaisa kvalitāti.
Latvijas skolēni gada laikā aptuveni 180 dienas pavada skolā, un lielāko dienas daļu – mācību iestādes iekštelpās.
Ņemot vērā šo faktu, ir vērts izvērtēt, kā šīs telpas ietekmē jauno paaudzi. Izrādās – ietekme ir milzīga! Plašs pētījums, kas veikts Lielbritānijā, trīs gadu garumā analizējot 3766 skolēnu sekmes 27 skolās, 153 klasēs liecina, ka mācību telpas fiziskās īpašības viena gada laikā var radīt līdz pat 16% atšķirību skolēnu mācību progresā. Tieši dienasgaismai bija vislielākā ietekme no visiem telpas dizaina elementiem.[1] Kāds cits pētījums secina, ka dienasgaismas ieviešana mācību telpā par 20% ir paātrinājusi skolēnu progresu matemātikā un par 26% lasīšanā.[2]
Lai arī Latvijā šādi pētījumi nav veikti, ārvalstu dati par pozitīvo dienasgaismas ietekmi uz skolēnu spējām liek domāt, ka arī mums daudz tālredzīgāk būtu jādomā, kā dienasgaismu ēkās izmatot par galveno apgaismojuma avotu. Īpaši tas attiecas uz mācību iestādēm, kas tiek projektētas un būvētas no jauna un kurām plānota renovācija vai rekonstrukcija. Ir skaidrs, ka Latvijas klimatiskajā zonā neiztiksim arī bez mākslīgā apgaismojumsa gada tumšākajā laikā, taču dabisko gaismu noteikti izmantojam pārāk maz.
Piekrītu, ka dienasgaismas plašāka pieplūde ir izaicinošs uzdevums arhitektiem, piemēram, kā nodrošināt vienlīdz labus apstākļus tiem, kas sēž tuvāk logam un tiem, kas sēž mācību telpas tālākajā stūrī vai arī kā samazināt gaismas kontrastu, ja saules stari telpā iespīd pārāk tieši. Tomēr mūsdienās risinājumi ir iespējami, piemēram, no jauna būvētās ēkās to var nodrošināt, rūpīgi plānojot logu izvietojumu, jo ziemeļu puse nodrošinās izkliedētākas gaismas ieplūšanu visa gada garumā. Ēkās, kas tiek renovētas, problēmas var risināt ar logu noēnojumu, piemērotu logu stiklojumu vai izbūvējot jumta logus un gaismas tuneļus.
Pozitīvas pārmaiņas pamazām notiek, un vairākas mācību iestādes iekļuva arī starp Latvijas arhitektūras gada balvas 2024 finālistiem, piemēram, Exupery International School starptautiskā koledža ar dienesta viesnīcu Piņķos un skola Sillamē, Igaunijā. Nesen mediju uzmanību izpelnījās arī jaunā bērnudārza ēka Salaspilī, kas izceļas ar īpaši mūsdienīgu arhitektūru un dizainu. Kā stāsta MADE arhitekti pārstāvji, lai nodrošinātu pietiekamu dienas gaismu pirmskolas ēkas vidū centrālajā zālē un lielajās klasēs, skiču projekta stadijā arhitektu birojs kā konsultantu piesaistīja vienu no pieredzējušākajiem dienas gaismas un apgaismojuma speciālistiem Bartehbach no Austrijas, kas veica dienas gaismas simulācijas un aprēķinus saskaņā ar jaunajiem standartiem EN 17037, kas tikko bija stājušies spēkā. Logu un virsgaismu izmērs tika sabalansēts tā, lai nodrošinātu pietiekošu dienasgaismas pieplūdumu, rūpējoties arī par to, lai telpās neieplūstu žilbinoši saules stari un lai vasaras laikā telpas nepārkarstu. Gūtās atziņas arhitekti realizēja virsgaismas logus iebūvējot dziļāk ēkas konstrukcijā, kam apdare nodrošina gaismas atstarošanos, bet bloķē tiešus saules starus. Šis piemērs liecina, ka arī Latvijas klimatiskajos apstākļos dienasgaismu lieliski varam izmantot.
Šogad Rīgas budžetā ir piešķirti lieli līdzekļi izglītības iestāžu ēku atjaunošanai un būvniecībai. 18,3 miljoni eiro ir atvēlēti remontdarbiem vairāk kā 20 skolās, 2,3 miljoni eiro – energoefektivitātes uzlabošanas darbiem izglītības iestādēs, 6,5 miljoni eiro – vairāk nekā 50 bērnudārzu remontdarbiem un teritoriju labiekārtošanai. Tāpat piešķirti 13,5 miljoni eiro jaunas skolas būvniecībai Mežaparkā un 11 miljoni eiro pirmsskolas kompleksa izveidei Grostonas ielā. Ļoti ceru, ka šajos ēku atjaunošanas un būvniecības projektos Rīgas dome ņems vērā arī dienasgaismas aspektu.
Jau gadiem sūkstāmies, ka mūsu skolēnu sekmes krītas un neviena Latvijas augstākās izglītības iestāde nav starp 1000 labākajām pasaulē. Varbūt viens no nepieciešamajiem soļiem ir piemērotākas un gaišākas mācību vides radīšana?
Autors ir VELUX ģenerāldirektors Baltijā
[1] Clever Classrooms, Summary report of the HEAD project, University of Salford, Manchester
[2] Daylighting in Schools-An Investigation into the Relationship Between Daylighting and Human Performance, George Loisos for The California Board for Energy Efficiency Program. Submitted by HESCHONG MAHONE GROUP
The post Vairāk dienasgaismas mācību iestādēs! appeared first on IR.lv.
