Līdz ar valdības ieceri samazināt pensiju 2. līmeņa iemaksu apjomu no esošajiem 6% uz 5%, attiecīgi 1% novirzot pensiju 1. līmenī, no jauna aktuāls kļuvis jautājums par nākotnes pensionāru labklājību. Attīstoties un pilnveidojoties veselības aprūpes sistēmai Latvijā un citviet pasaulē, paredzams, ka cilvēka mūža ilgums tikai pieaugs. Tāpēc arvien aktuālāks kļūst jautājums, kādus ienākumus mēs varēsim “baudīt”, dodoties pensijā. Vai, samazinoties pensiju iemaksām, iedzīvotājiem būtu vairāk uzmanības jāvērš personīgiem ieguldījumiem, lai starpību kompensētu?
Ja paļaujamies uz valdības solījumu, ka pensionēšanās vecums turpmākajos gados nepieaugs, bažas tomēr rada arī pašreizējās demogrāfiskās tendences. Dati liecina, ka pašlaik 2,5 strādājošie vidēji atbalsta vienu pensionāru, tomēr nākotnes prognozes nebūt nav tik pozitīvas – 2050. gadā šis skaitlis varētu sarukt līdz aptuveni 1,3 strādājošajiem uz vienu pensionāru.[1] Saglabājoties esošajām demogrāfiskajām tendencēm, paredzams, ka 2050. gadā summa, ko valsts senioriem varēs izmaksāt no pensiju 1. līmeņa, sastādīs tikai 25% no cilvēka saņemtās pēdējās darba algas.
Lai nodrošinātu finansiāli stabilas vecumdienas, pašu iedzīvotāju proaktīva un savlaicīga uzkrājumu veidošana ir atslēga uz pārtikušiem pensijas gadiem.
Ja šobrīd vidējais pensijas apmērs Latvijā ir 576 eiro, tad Luminor bankas novērojumi liecina, ka gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju ik mēnesi vēlētos saņemt 1200-2000 eiro lielu pensiju.[2] Lai gan vairākums iedzīvotāju uzskata, ka tieši šādi ienākumi būtu pietiekami, lai savas vecumdienas pavadītu finansiāli ērti, jāņem vērā, ka valsts nodrošinātā pensija ne tuvu nesegs šādu ikmēneša ienākumu apjomu.
Proaktīvas rūpes par savām vecumdienām iespējamas dažādos veidos – veicot iemaksas pensiju 3. līmenī vai izvēloties darboties investīciju pasaulē. Pastāv dažādas investīciju opcijas – biržā tirgotie akciju fondi jeb ETF, uzņēmumu akcijas vai obligācijas, nekustamie īpašumi un citi alternatīvie ieguldījumu veidi. Tomēr, kas svarīgi, pirms jebkuru jaunu investīciju veikšanas, nepieciešama kārtīga izpēte, tādējādi būtiski samazinot risku un kļūdu iespējamību – svarīgi apgūt nozares terminus, kā arī veicināt izpratni par ekonomiskajiem procesiem. Ja šie pamati ir iegūti, laiks izvēlēties sev piemērotākās investīciju opcijas. Ņemot vērā, ka investīciju veidi ir dažādi un katram no tiem ir savi plusi un mīnusi, svarīgi izvēlēties saviem mērķiem un zināšanām atbilstošas opcijas. Sākotnēji investīcijas ieteicamas gatavos risinājumos, piemēram, indeksu fondos, savukārt, nostiprinoties zināšanām un iegūstot lielāku pieredzi, iespējams ķerties klāt akciju tirgiem.
Tomēr jāatzīst, ka vienkāršākais un arī nosacījumu ziņā viens no pievilcīgākajiem risinājumiem ir ieguldījumi 3. pensiju līmenī – ir pieejamas jau gatavas, vecumam pielāgotas stratēģijas, kā arī valsts atbalsts iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksas formā. Dalība 3. līmenī ir brīvprātīga un iemaksu apjomu un regularitāti iespējams noteikt katram pašam. Šobrīd, kad valsts plāno samazināt iemaksu apjomu pensiju 2. līmenī, lielākas iemaksas pensiju 3. līmenī ir īpaši svarīgas, domājot par savu ilgtermiņa finanšu “higiēnu”. Ja ņemam vērā, ka no pensiju 2. līmeņa 1% bruto darba samaksas tiek novirzīts pensiju 1. līmenī, tad, lai parūpētos par pārtikušām vecumdienām un kompensētu pensiju 2. līmeņa samazinājuma sekas, ieteicams izvērtēt iespējas 1% no bruto algas novirzīt pensiju 3. līmenī, tādējādi palielinot pašu veidoto nākotnes uzkrājumu.
Jāatzīst, ka bieži vien iedzīvotāju vidū, īpaši gados jaunu cilvēku starpā, pastāv maldīgs uzskats, ka ar šī brīža ienākumiem būs iespējams sev nodrošināt pārtikušas vecumdienas. Diemžēl pašreizējā situācija ir citādāka – šodien valsts garantētā pensija spēj nodrošināt tikai aptuveni pusi no pirmspensijas ienākumiem. Tomēr, lai vecumdienas spētu pavadīt komfortabli un nesatraucoties par finansēm, sasniedzot pensijas vecumu, vidējam ienākumu līmenim jābūt vismaz 70% no darbā saņemtā vidējā atalgojuma. Tas attiecīgi nozīmē, ka tikai ar pensiju 1. un 2. līmeni nav iespējams nodrošināt ne tuvu tādu ienākumu apjomu, pie kāda strādājošais ir pieradis, tāpēc mūsu vecumdienas lielā mērā ir atkarīgas tikai no mums pašiem. Cik savlaicīgi un atbildīgi plānosim savas vecumdienas, tik pārtikuši spēsim dzīvot, sasniedzot pensionēšanās vecumu.
Autors ir Luminor aktīvu pārvaldīšanas un pensiju uzņēmumu vadītājs
[1] Avots: EC Ageing report 2024
[2] Luminor bankas aptauja Latvijā veikta 2024. gada septembrī sadarbībā ar pētījumu aģentūru Norstat, aptaujājot 1003 respondentus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
The post Pensiju iemaksas būs zemākas – kā rīkoties strādājošajiem? appeared first on IR.lv.
