Mazā iedzīvotāju skaita un ierobežoto resursu dēļ Baltijas uzņēmēji nekad nespēs dominēt masu ražošanā un konkurēt ar pasaules lielākajām ekonomikām. Tomēr, apzinoties stiprās puses un atrodot savu nišu, mums ir iespēja iekarot un nostiprināt unikālu vietu arī globālā mērogā. Dziļā saikne ar dabu, kas raksturīga šim reģionam, ļauj izvirzīties līderpozīcijās tieši ilgtspējas, tai skaitā zaļo inovāciju jomā. Turklāt, būdami salīdzinoši mazi, esam pazīstami ar savu pielāgošanās spēju, elastību un uzņēmīgumu – īpašībām, kas ir ļoti svarīgas, ieviešot jaunas, ilgtspējīgas tehnoloģijas un prakses.
Raugoties no patērētāju viedokļa, pašlaik interese par visu, kas ir zaļš un ilgtspējīgs, noteikti pieaug, un to īpaši var redzēt jaunāko paaudžu ikdienas izvēlēs. Vienlaikus jāatzīst, ka Baltijas iedzīvotāju dzīves līmenis mudina prioritizēt vērtību, ko var iegūt par konkrētu cenu, un iespēja iegādāties ilgtspējīgas preces vai pakalpojumus zināmā mērā aizvien ir privilēģija. Runājot par Baltijas reģiona konkurētspējas priekšrocībām, nereti novārtā tiek atstāti vietējie risinājumi. Ilgtspējas pamatā ir ietekmes uz vidi samazināšana, un, iegādājoties vietējos produktus – neatkarīgi no tā, vai tie iegūti no tuvējām saimniecībām vai vairākkārt pārstrādātiem materiāliem, – ne vien ievērojami samazinām transporta radītās emisijas, bet arī palīdzam mūsu maciņiem. Protams, tas neattiecas uz visām precēm un pakalpojumiem, jo Baltijā nevar apgūt pilnīgi visus nepieciešamos resursus, bet šis varētu būt virziens, kas sabalansē ikdienišķo realitāti ar ilgtspējīgo domāšanu un dzīvesveidu.
Turklāt Baltijas valstis var turpināt izmantot savas nemateriālās priekšrocības, piemēram, IT risinājumu un programmatūras izstrādes jomā. Šeit resursu prasības ir minimālas, kā rezultātā tiek radīta mazāka negatīvā ietekme uz vidi. Esam spēcīgi arī humanitārajā virzienā, kas ietver satura radīšanu kultūras un mākslas jomā. Materiālajā pasaulē ilgtspējas problemātika ir ļoti sāpīga, jo resursi un to pārvietošana kļūst aizvien dārgāka, atstājot arvien lielāku nospiedumu uz vidi, taču nemateriālo vērtību radīšana ļoti labi saskan ar Baltijas identitāti un vēsturi.
Protams, ieviešot ilgtspējas prakses uzņēmumu ikdienas darbībā, izaicinājumu netrūkst, jo šis process ir gana sarežģīts. Arī kavēšanās transponēt Eiropas Savienības noteikto ilgtspējas ziņošanas direktīvu katras valsts nacionālajā likumdošanā rada ne mazums neskaidrību, tāpēc uzņēmumi vilcinās veikt būtiskas izmaiņas bez skaidriem reglamentējošiem norādījumiem. Turklāt izpratne par ilgtspēju gan risku, gan konkurētspējas priekšrocību kontekstā Baltijas reģionā vēl aizvien ir ļoti fragmentāra, un būtu jāiegulda daudz laika un darba, lai to līdz galam izprastu gan uzņēmumi, gan sabiedrība kopumā.
Uzskatu, ka uzņēmumiem būtu skaidri jānodefinē ieguldījumu mērķi un virzieni, lai noteiktu, kā ilgtspēja ietekmē biznesa stratēģiju. Tajā brīdī šķietami attālināts, teorētisks jautājums kļūs par reālu biznesa jautājumu, kas jārisina nevis tāpēc, ka tiek pieņemts jauns regulējums, bet tāpēc, ka šis aspekts būs daļa no biznesa kodola. Protams, atkarībā no biznesa modeļa, ir uzņēmumi, kuriem ilgtspēja nav tik ļoti ietekmējošs faktors, bet tomēr vairumam tas būs nozīmīgs gan vērtību ķēdes un finansējuma jomā, gan darbā ar klientiem, partneriem un piegādātājiem.
Veicinot noteiktu regulējumu, arī nosakot caurspīdīgumu attiecībā uz ilgtspējas mērķu izpildi, pamazām tiks nostiprināta izpratne, ka uzņēmuma būtība ir ne tikai ienest peļņu akcionāriem, bet arī sevi parādīt kā atbildīgu tirgus spēlētāju.
Jāatzīst, ilgtspēja mūsu reģionā aizvien ir jauns temats, tomēr ir uzņēmumi, kas, neraugoties uz izaicinājumiem, aktīvi meklē risinājumus šajā jomā. Un par tiem būtu jārunā skaļi. Tieši tāpēc jau ceturto gadu tiek organizēta Baltijas Ilgtspējas inovāciju balva – lai izceltu ievērojamākos sasniegumus un ilgtspējīgas inovācijas to visplašākajā nozīmē un veicinātu dialogu starp uzņēmumiem un sabiedrību. Stāstot šos veiksmes stāstus, mēs varam iedvesmot arī citus līdzdarboties un veicināt pozitīvas pārmaiņas.
Mums ir patiess prieks, ka EY ir balvas stratēģiskais partneris metodoloģijas jomā un mums ir bijusi tā privilēģija kopā ar pasākuma organizētājiem līdzdarboties jau no paša sākuma. Inovāciju izvērtēšana noteikti ir “cietais rieksts”, jo ir grūti šos sasniegumus vērtēt pēc vienas skalas. Tāpēc mēs galvenokārt vērtējam divus faktorus – kādu ietekmi šī inovācija rada un cik liels ir risinājuma sasniegtais mērogs. Iepazīstoties ar balvas pieteikumiem, ik gadu pārliecināmies, ka mūsu reģionā jau šobrīd ir vērā ņemami panākumi ilgtspējīgu inovāciju jomā, tikai pašiem jākļūst drosmīgākiem ar tiem dalīties.
Autors ir EY Klimata pārmaiņu un ilgtspējas pakalpojumu vadītājs
The post Baltijas konkurētspējas trumpis – vietējie risinājumi globāla mēroga problēmām appeared first on IR.lv.
