Vai klimata krīzi novērsīs mana vainas sajūta? Visticamāk, ne. Kaut vai tāpēc, ka neesmu augstas klases inženiere, kas postošo sajūtu varētu iegrožot tādu tehnoloģiju radīšanā, kas patiesi cīnās pret globālo sasilšanu (šādi risinājumi jau top, un par tiem lasi tālākajās lappusēs!). Un tomēr vārdu salikums «zaļš dzīvesveids» šķiet cieši saistīts ar apziņu, ka darām par maz. Vajadzētu vēl zaļāk, patērēt vēl mazāk, šķirot vēl cītīgāk.
Tāpēc kā svaiga gaisa malks ir žurnālā uzrunāto kopienu līderu, videi draudzīga dzīvesveida aktīvistu un ekspertu teiktais — katrs atsevišķi jebkurā gadījumā varam izdarīt tikai mazumiņu. «Sapratu, ka zero waste var būt kā treniņš, hobijs, tomēr lielās lietas var izlabot tikai politika un lielie biznesi. Zero waste nevar izglābt pasauli,» sarunā ar Alisi Zitu Zeidaku saka vegāns un tofu ražotājs Mārtiņš Mičulis. Būsim reāli.
Taču tas nebūt nenozīmē, ka jānolaiž rokas un jāpadodas liktenim. Tieši otrādi. Pārfrāzēšu Latvijas Atjaunīgās enerģijas kopienas dalībnieku Raivi Deju, kurš piekrita atbildēt uz populārākajiem jautājumiem par saules paneļiem, — ja vari laukos uzsist āra mazmājiņu vai šķūnīti, varēsi arī saules paneļus pieskrūvēt.
Tik daudz lietu liekas neatrisināmi sarežģītas, bet gandrīz vienkāršas, pietuvinot skatienu. Turklāt, rīkojoties kopā ar domubiedriem, mazās, ikdienišķās darbības pārtop aizvien plašākās iniciatīvās. Īstās pārmaiņās.
The post Pesimisti? Optimisti? Reālisti appeared first on IR.lv.
