Izrādās, ka pēc administratora Mārtiņa Bunkus slepkavības iztukšots viņa lietotais seifs ne tikai SEB bankā, bet arī ABLV. Toties pagaidām pat banku uzraugam nav izdevies noskaidrot, kam Trasta komercbankas administrators atdod vairāk nekā 70% no dāsnās atlīdzības
The post Neskaidrā nauda appeared first on IR.lv.
Otrā diena pēc Mārtiņa Bunkus slepkavības. Ap pulksten 11 no rīta ABLV bankas seifu glabātavā ierodas trausla sirmgalve. Vienā no daudzajām glabātavas «atvilktnēm» šeit jau trīs gadus atrodas seifs uz viņas vārda. Kundze pati gan nekad iepriekš to nav apmeklējusi, jo seifu visus šos gadus izmantojis tikai viņas mazdēls — 2018. gada 30. maijā nogalinātais maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus. Viņš ABLV lietojis divus seifus, bet lielākais bijis tieši uz vecmāmiņas vārda. Sirmgalve seifa saturu — vairākus maisiņus un prāvu naudas žūksni ar dažādām naudaszīmēm — paņem līdznešanai.
Šos 2018. gada 1. jūnija notikumus Ir rekonstruēja, balstoties uz avotu sniegtajām ziņām. ABLV neko publiski nekomentē par bankas bijušajiem klientiem.
Ir jau pirms mēneša ziņoja par līdzīgu situāciju ar SEB bankas seifu, ko Mārtiņš Bunkus bija lūdzis vecmāmiņai atvērt 2018. gada martā, divarpus mēnešus pirms savas nāves. Kā tiesībsargājošās iestādes šā gada jūlijā informēja nelaiķa māte Dace Bunkusa, šajā seifā Mārtiņš Bunkus esot glabājis svarīgus dokumentus un naudu, bet šī seifa saturs iztukšots nākamajā dienā pēc slepkavības. Māte secina, ka tādējādi policijas rīcībā nav nonākusi informācija par lieliem skaidras naudas apjomiem, ko glabājis Bunkus, kā arī izmeklētāji nav ieguvuši potenciāli vērtīgus pavedienus viņa slepkavības izmeklēšanā — informāciju un dokumentus, kuru nonākšanu policijas rokās nelaiķis vai citas personas nebūtu vēlējušās. Tāpēc Dace Bunkusa tagad ceļ trauksmi par ģimenes locekļu iespējami nelikumīgām darbībām slepkavības izmeklēšanas kavēšanā.
Tagad Ir jauniegūtā informācija vedina domāt, ka tieši tāpat iztukšots arī ABLV seifs un policijai tā saturs, visticamāk, nav zināms. Turklāt seifi, kurus administrators faktiski lietojis vecmāmiņas vārda aizsegā, rada aizdomas par rīcību ar lielām naudas summām, kuru izcelsme ir neskaidra.
Tas savukārt nesaskan ar Mārtiņa Bunkus deklarēto finanšu stāvokli. Savā pēdējā valsts amatpersonas deklarācijā par 2017. gadu Mārtiņš Bunkus skaidru naudu nav deklarējis vispār.
Atgādināsim, ka Bunkus slepkavība bija rūpīgi plānota, tās izpildē iesaistīti organizētās noziedzības pārstāvji, bet divu gadu laikā kriminālprocesā nav redzamu rezultātu, joprojām nav neviena aizdomās turētā. Pamata versija izmeklēšanā ir Bunkus profesionālā darbība.
Dzīves pēdējos gados Bunkus bija iesaistīts Trasta komercbankas (TKB) likvidācijā, oficiāli nopelnot vairāk nekā miljonu eiro. Paralēli pēdējos mēnešos aktīvi rosījās arī ABLV bankas likvidācijas sāgā, oponējot īpašnieku iecerētajai un vēlāk valsts akceptētajai bankas pašlikvidācijai.
Policija līdz šim nav identificējusi, kurš no slepkavības izmeklēšanas virzieniem varētu būt īstais, bet upura māte vērsusi likumsargu uzmanību uz TKB likvidācijas procesu. Kad žurnāls mēģināja sīkāk izpētīt TKB likvidācijas izmaksas, jo tieši tās bijušas pēdējā laika redzamākais Bunkus ienākumu avots, atdūrāmies pret sīvu pretestību no bijušā Bunkus partnera puses un atklājās faktiski neesoša kontrole no atbildīgās valsts institūcijas.
«Divās nedēļās nekas ļauns nenotiks,» tā Mārtiņš Bunkus neilgi pirms nāves atrakstīja īsziņā savam partnerim TKB likvidācijā Armandam Rasam. Abi cieši sadarbojās šajā procesā un saskaņā ar vienošanos uz pusēm dalīja tajā gūtos ienākumus. Rasa plānoja doties atvaļinājumā ar ģimeni, tāpēc abi pārrunājuši veicamos darbus. Taču Mārtiņa Bunkus optimistiskā prognoze nepiepildījās, notika ļaunākais — kamēr Rasa ārzemēs atpūtās, Bunkus tika noslepkavots.
Tagad trauksmi par iespējami negodprātīgām darbībām saistībā ar TKB likvidāciju ceļ upura māte Dace Bunkusa. Viņa kā vienu no galvenajiem slepkavības izmeklēšanas virzieniem izvirza tieši šo maksātnespējas procesu un šajā kontekstā piesauc Mārtiņa vecāko brāli Kasparu. «Nepelnīti piemirsts fakts, ka šajā lietā ļoti lielu lomu spēlē arī Kaspars Bunkus un viņam ir milzīga ietekme uz TKB administratoru Armandu Rasu, tajā skaitā jau pēc Mārtiņa Bunkus nāves Armands Rasa ir veicis ļoti liela apmēra maksājumus ar Kasparu Bunku saistītām sabiedrībām,» vēstulē tiesībsargājošajām iestādēm norādījusi māte. Viņa atzīmē, ka nav skaidrs, par ko šādi maksājumi veikti un vai tie «nav veikti par nelegālām darbībām». Nelaiķa mātes izteikumus administrators Rasa nevēlējās komentēt. Kaspars Bunkus noliedza, ka viņam būtu jelkāda saistība ar TKB maksātnespējas procesu «un jebkādiem ar to saistītiem jautājumiem». Savukārt kā vecmāmiņas pagaidu aizgādnis Kaspars Bunkus nesniedza atbildes uz Ir jautājumiem par naudas izcelsmi bankas seifos.
Toties Ir mēģinājums izdibināt faktus šajā lietā atdūrās pret iesaistīto nevēlēšanos atklāt informāciju, tajā skaitā uz būtisku jautājumu — kas patiesībā saņem lielāko daļu no TKB likvidācijas atlīdzības?
Vispirms Ir lūdza administratoru Rasu atbildēt, vai TKB likvidācijā ir iesaistīts Bunkus birojs, cik tas ir saņēmis un par kādiem pakalpojumiem. Rasa atteicās atbildēt.
Tomēr vēl pirms gada gan viņš bija Ir stāstījis, ka neilgi pirms slepkavības sadarbība ar Mārtiņu Bunkus tika pārformēta uz Bunkus birojs un pēc slepkavības šī sadarbība turpinājusies. Toreiz Rasa stāstīja — lai arī partneris noslepkavots, Bunkus birojs turpinot saņemt pusi no administratora atlīdzības. Tā nav maza — saskaņā ar 2017. gada novembrī bankas kreditoru sapulcē nolemto administratoram un viņa palīgam tiek izmaksāti 30% no atgūtajiem līdzekļiem. Tik dāsni kreditori lēmuši, lai gan ir skaidrs, ka visu kreditoru prasījumu segšanai naudas nepietiks. Šis lēmums šķiet interesants, gan ņemot vērā kreditoru kontingentu — TKB gadiem bija naudas mazgātava postpadomju biznesmeņiem —, gan arī iepriekš bankas likvidācijas procesā notikušo izspiešanu no kreditoriem. Tā īstenota iepriekšējā likvidatora Ilmāra Krūma un viņa partnera Māra Sprūda laikā, saistībā ar to abi tagad nonākuši uz apsūdzēto sola tiesā.
Arī naudas izteiksmē administratora atlīdzība nav maza — Ir apkopotā informācija no maksātnespējīgās bankas ikmēneša pārskatiem Latvijas Vēstnesī liecina, ka 2018. gadā administratoram Rasam un viņa palīgam kopumā izmaksāti 1,12 miljoni eiro, 2019. gadā — 1,38 miljoni, bet šogad pirmajā pusgadā jau 1,24 miljoni.
Taču, spriežot pēc valsts amatpersonas deklarācijā norādītās informācijas, Rasa patur sev tikai nelielu daļu no šīs summas un lauvastiesu TKB procesā saņemtās administratora atlīdzības atdod kādam citam.
Proti, 2018. gadā Rasa kopumā no saimnieciskās darbības un kā advokāts deklarējis ienākumus 249 tūkstošu apmērā, bet 2019. gadā — 273 tūkstošus eiro. Ja pieņem, ka Latvijas Vēstnesī publicētās TKB administratora atlīdzības norādītas pilnā apmērā ar PVN, tad sanāk, ka Rasa kādiem neatklātiem palīgiem atdevis vairāk nekā 70% no kopējās TKB atlīdzības — šajos divos gados tie ir nepilni 1,5 miljoni eiro. Tātad vēl vairāk nekā savulaik partnerībā ar nelaiķi Mārtiņu Bunku, kad ienākumi tika dalīti uz pusēm. Par kādiem pakalpojumiem tiek maksāts un kāpēc — to Ir neizdevās noskaidrot. Rasa uz Ir jautājumiem pēc būtības neatbildēja un turklāt vēl paziņoja, ka sniegtās atbildes nav paredzētas publicēšanai.
Arī Bunkus birojā atbildes pēc būtības nesniedza. Uzņēmuma valdes loceklis, Mārtiņa Bunkus jaunākais brālis Kristaps Bunkus rakstiskās atbildēs Ir norādīja, ka «viedokli par citas personas ienākumiem un to izlietošanu nevaram sniegt, jo šie jautājumi ir tikai un vienīgi Armanda Rasas privāta lieta». Uz konkrētiem jautājumiem par Bunkus biroja iesaisti TKB procesā Kristaps Bunkus neatbildēja, tā vietā paužot viedokli, ka Ir veido pasūtījuma rakstu Daces Bunkusas interesēs, tāpēc nevēloties piedalīties tā «tapināšanas procesā».
Saņemot informācijas atteikumu no Rasas, Ir vērsās kredītiestāžu maksātnespējas procesu uzraugošajā iestādē — Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK). Taču arī tur atdūrās kā pret sienu. FKTK pavēstīja, ka tai neesot informācijas, kas un kādu atlīdzību saņem TKB likvidācijas procesā, bet, ja iestādei šāda informācija būtu, tā nebūtu tiesīga šādas ziņas sniegt.
Pēc 30. jūlija Ir raksta Karš pēc slepkavības, kurā Dace Bunkusa publiski paudusi savas aizdomas par TKB likvidācijas procesa izmaksām, FKTK esot pieprasījusi administratoram Rasam skaidrojumu, taču atbildes vēl nebija saņēmusi. «Esam pieprasījuši, lai administrators pastāsta, kādas konkrēti darbības ir veiktas, lai mēs varētu vispār saprast,» intervijā Ir pauda FKTK padomes loceklis Ģirts Rūda. Viņš darbu regulatorā uzsācis šā gada sākumā. Intervijā piedalās arī ilggadējs FKTK darbinieks un padomes loceklis Gvido Romeiko. No abu amatpersonu stāstītā izriet, ka FKTK uzraudzība kredītiestāžu maksātnespējas vai likvidācijas procesos ir visai formāla.
Regulators koncentrējas uz bankas likvidācijas plāna izpildi, nevis kādu procesu pārbaudi, lai novērstu maksātnespējas shēmas. FKTK reaģē uz saņemtajiem iesniegumiem, izskata sūdzības par administratoru — TKB likvidācijas un maksātnespējas procesos tādu ir bijis vairāk nekā 50, tāpat tiekot nodrošināta neklātienes uzraudzība, analizējot Latvijas Vēstnesī publicētos kredītiestādes pārskatus. Tomēr visa šī kontroles funkcija izskatās samērā dekoratīvi. Piemēram, FKTK pēc savas iniciatīvas kontroles nolūkos neieskatās ne kreditoru sarakstos, ne likvidējamās iestādes izmaksās. FKTK vispār redzot to pašu informāciju, ko jebkurš var izlasīt Latvijas Vēstnesī, stāsta Rūda un Romeiko. Taču šī publiski pieejamā informācija diezgan vispārīgi atspoguļo procesa gaitu un neļauj pēc būtības kontrolēt, vai nenotiek kādas nelikumības.
«Tanī brīdī, kad ir problēmas, tās kādam ir jānāk un jāstāsta. Ja problēmas netiek stāstītas, mēs prezumējam, ka administrators darbojas likuma ietvaros,» FKTK pieeju skaidro Rūda. Gan viņš, gan Romeiko uzsver tieši administratora atbildību par bankas likvidācijā notiekošo, savukārt par iespējamām nelikumībām esot atbildīga policija, kurai šīs lietas jāizmeklē.
Pašā FKTK viena konkrēta atbildīgā par kontroli banku maksātnespējas vai likvidācijas procesos neesot vispār — par to visa padome atbildot kolektīvi. Tomēr kopš 2018. gada situācija ir drusku mainījusies, ABLV un PNB bankas likvidācijas uzraudzībai FKTK iekšienē izveidotas darba grupas, turklāt administratoriem uzlikts pienākums arī saskaņot aktīvu realizācijas metodoloģijas, turklāt klāt nākuši arī naudas atmazgāšanas novēršanas pienākumi.
Tomēr ne TKB likvidācijas, ne maksātnespējas procesiem, kas turpinās jau kopš 2016. gada marta, FKTK uzraudzībai nekāda grupa nekad nav veidota, lai gan likvidācijas procesā ir fiksēti likumpārkāpumi, celtas kriminālapsūdzības administratoram un viņa partnerim, lieta tagad atrodas tiesā.
Uz jautājumu, vai FKTK ir izdarījusi kādus secinājumus un uzlabojusi kontroli par maksātnespējas un likvidācijas procesu, ņemot vērā šādu pieredzi, atbilde ir negatīva. Romeiko un Rūda skaidro, ka FKTK neesot pat redzējuši apsūdzību TKB administratoram.
Jautāju FKTK padomes locekļiem, vai varētu būt tā, ka Rasas deklarācijā atspoguļotās summas norāda uz reālajām administratora darba izmaksām, bet pārējā nauda aiziet neskaidriem mērķiem? No aizdomu loka šādā situācijā nevar izslēgt arī politiskās aprindas, kas neparasti aktīvi iesaistījās aizkulišu cīņās Saeimā, kad Ilmāra Krūma dienas TKB administratora amatā bija skaitītas un pie šīs zelta āderes nokļuva Armands Rasa ar Mārtiņu Bunku. «Negribu izteikt pieņēmumus,» atbild Romeiko. Pie viņa daudzo FKTK pavadīto gadu laikā neviens par maksātnespēju neesot nācis runāt, un viņam neesot zināms, ka šāda interese būtu bijusi pie kāda cita FKTK kolēģa.
Tikmēr Valsts policija nesniedza nekādu informāciju par faktu, ka drīz pēc Bunkus slepkavības iztukšoti divi viņa lietotie seifi, kā arī par upura mātes aizdomām par slepkavības saistību ar TKB maksātnespējas procesu — tas ir izmeklēšanas noslēpums.
The post Neskaidrā nauda appeared first on IR.lv.
