Latvijā ne nodokļu, ne pabalstu sistēma nav efektīva nabadzības mazināšanai
The post Asredzīgie revidenti appeared first on IR.lv.
Valsts kontrole atvēzējusies.
Pēdējās nedēļas laikā tā nākusi klajā ar vienu skarbu atklājumu pēc otra.
Ar katru gadu valstij dārgāk izmaksā izdienas pensiju sistēma. Deviņu gadu laikā izmaksas pieaugušas no 45 līdz 77,4 miljoniem eiro, un, pēc VK aprēķiniem, šīs pensijas rada potenciāli grūti izpildāmas 4,5 miljardus eiro lielas nākotnes saistības.
Valsts policijai par vairāk nekā pusmiljonu nopirkti 3D lāzerskeneri, kuri stāv noliktavā, jo praktiski neviens neprot tos lietot. Tāpat plauktā atpūšas par gandrīz 400 tūkstošiem pirkti rokas videoradari, kā arī lielākā daļa 142 pie apģērba piestiprināmu videokameru, kuras palīdzētu piefiksēt policistu rīcību saspīlētās situācijās.
Valsts nekustamo īpašumu aģentūra pie bīstamām un avārijas situācijā esošām ēkām, kurām nepieciešams remonts, pieskaitījusi arī Ministru kabineta un Finanšu ministrijas celtnes.
Jau sesto gadu Salaspils kodolreaktora likvidācija tiek atlikta un tai piešķirtā nauda novirzīta citiem mērķiem, bet tikmēr reaktora uzturēšana izmaksā 150 tūkstošus gadā.
Vairākos gadījumos VK arī vērsusies prokuratūrā — par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas novadu reformas apspriešanai iztērēto naudu, par Dabas aizsardzības pārvaldes noteiktajām nomas maksām derīgo izrakteņu iegūšanai, par Kultūras ministrijas piešķirtajām atbalsta stipendijām radošajām personām.
Šādus konkrētus, spilgtus gadījumus viegli iztēloties, tāpēc tie daudz labāk paliek atmiņā nekā vispārējais pagājušajā nedēļā VK konstatētais, ka valsts politika cīņai pret nabadzību nesasniedz izvirzītos mērķus un «nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju skaits Latvijā turpina pieaugt». Gan no ētiskā, gan no ekonomiskā viedokļa šī nespēja mazināt trūkumu un nevienlīdzību ir daudz nopietnāka problēma nekā viens ceļu policijas nopirkts drons, kuram jāpaliek iecirknī, jo ar tādiem nedrīkst laidelēties virs ceļiem. Tomēr vispārējais konstatējums atstāj vienaldzīgu, kamēr droni, kā zināms, pievērš sev uzmanību.
Pagājušajā nedēļā publiskotais ziņojums par sociālās iekļaušanas politiku ir pilns svarīgu, vērā ņemamu atzinumu. Uz daudziem jau vairāku gadu garumā norāda gan vietējie, gan ārvalstu eksperti. Tādi «mazmaksāšanas nodokļu režīmi» kā mikrouzņēmumi vai autoratlīdzības būtiski samazina darba ņēmēju sociālās iemaksas un var nozīmēt ļoti mazus bezdarbnieka pabalstus šodien un niecīgas pensijas nākotnē. Arī vispārējā nodokļu sistēmā nav iestrādāti efektīvi pasākumi nabadzības mazināšanai. Savukārt «universālā pabalstu sistēma», kas daudzus maksājumus, piemēram, ģimenēm ar bērniem, piešķir neatkarīgi no saņēmēju ienākumiem, izmaksā dārgi, bet daudz nepalīdz tiem, kuriem šī nauda būtu visvairāk vajadzīga, toties subsidē tos, kuriem atbalsts nebūtu tik nepieciešams.
Taču arī šajā vispārējā pārskatā iespējams atrast pa odziņai vai pat pa ķekaram, kas piesaista uzmanību un atstāj izteikti skābu sajūtu.
Pašvaldības allaž mēdz lielīties, ka tās esot «vistuvāk» iedzīvotājiem, taču VK konstatējusi, ka «lielākajai daļai pašvaldību sociālo dienestu rīcībā nemaz nav aktuālas informācijas par pašvaldībā dzīvojošo iedzīvotāju struktūru, tai skaitā par valsts definētajām nabadzības un sociālās atstumtības riskam visvairāk pakļauto iedzīvotāju grupām». Tātad — iedzīvotājiem «tik tuvās» vietvaras faktiski ne zina, ne interesējas par saviem grūtos apstākļos dzīvojošajiem cilvēkiem.
Kā liecina VK ziņojums, pašvaldībām vistuvāk sirdij ir nevis visu iedzīvotāju, bet gan pašu pagastveču labklājība. Jau 2007. gadā Pašvaldību savienība izcīnīja iespēju maksāt pabalstus bijušajiem pašvaldību domes vai padomes priekšsēdētājiem vai viņu vietniekiem, kuri ir tuvu pensijas vecumam vai jau pensijā, bet kuriem nav paveicies tikt pārvēlētiem domē. Pabalsts it kā bija domāts kā drošības spilvens godīgiem tautas kalpiem, kuri pēc ilggadējā darba tautas druvā zaudējuši iemaņas bijušajā specialitātē. Kā norāda VK, tādiem gadījumiem ir kā radīti Valsts nodarbinātības dienesta kursi, ar kuriem jāizlīdzas parastajiem mirstīgajiem, turklāt praksē «pagastveču pabalsts» tiek piešķirts pat cilvēkiem, kuri vairāk nekā desmit gadus nav bijuši ievēlēti domē un līdz nonākšanai pirmspensijas vecumā acīmredzot tomēr spēja kaut kā par sevi gādāt.
VK izlases kārtībā pārbaudījusi 21 pašvaldību, un 2018. gadā šādiem «pagastveču pabalstiem» 15 pašvaldības tērēja vairāk nekā 300 tūkstošus eiro. Vairākās pašvaldībās šī nauda ņemta no sociālās aizsardzības budžeta, kas it kā domāts palīdzībai trūkumcietējiem. Kā VK piebilst, par šiem 300 tūkstošiem «varētu finansēt garantēto minimālo ienākumu vismaz 69 Latvijas pašvaldībās».
Taču nākotnē var kļūt vēl sliktāk. VK brīdina — tā kā pašvaldību reformas rezultātā tiks būtiski samazināts vietvaru skaits un daudzas amatpersonas, visticamāk, zaudēs darbu, «pastāv risks, ka nākotnē pabalsta izmaksai nepieciešamais finansējuma apmērs var būtiski pieaugt».
Še tev cīņa pret nabadzību — pagastveču izpratnē.
Jāatstumj no barotnes. Auditori secinājuši, ka Rīgas domes līdzdalība Rīgas Namu pārvaldniekā nav lietderīga un būtu jāizbeidz.
Covid-19 dejas soļi. Itālijā pēc divu mēnešu pārtraukuma atvērtas kafejnīcas, Ķīnā karantīna noteikta reģionā, kur dzīvo 108 miljoni cilvēku.
Apsūdzību magnēts. Tiesai nodota lieta pret Jūrmalas mēru Truksni (ZZS) par komandējuma dokumentu viltošanu.
The post Asredzīgie revidenti appeared first on IR.lv.
