Jaunuzņēmumu nozare plašāk pazīstama ir tikai dažus gadus, bet pēdējā laikā to plosa medijos izskanējusī informācija, ka daži negodprātīgi uzņēmēji no Krievijas un Baltkrievijas savulaik izmantojuši tā saukto jaunuzņēmumu vīzu, lai iegūtu uzturēšanās atļauju Latvijā. Pēc tam ir bijuši gadījumi, kad tā ir izmantota dažādiem – diemžēl arī negodprātīgiem mērķiem. Mūsu visu attieksme pret atsevišķām kaimiņvalstīm pēc 2022. gada februāra ir mainījusies. Mainās arī fokuss attiecībā uz reģioniem, ar kuriem vēlamies sadarboties. Taču viena lieta paliek nemainīga – Latvijas ekonomikai papildspēki noder.
Galvenā jaunuzņēmumu vīzas priekšrocība ir, ka šis instruments ļauj jaunuzņēmumu dibinātājiem, kas nav Eiropas Savienības pilsoņi, saņemt termiņuzturēšanās atļauju Latvijā uz laiku līdz trim gadiem. Sākotnēji vīzas pretendentam ir jāpierāda, ka viņš plāno radīt vai attīstīt inovatīvu produktu. Arī pēc termiņuzturēšanās atļaujas saņemšanas ir jāizpilda konkrēti nosacījumi, ko kontrolē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA), informējot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi, kas lemj par vīzas perioda pagarināšanu. Parasti termiņuzturēšanās atļauja netiek izsniegta uzreiz uz maksimālo jeb trīs gadu periodu.
Jaunuzņēmumu vīzas darbības laikā to īpašniekiem ir pieejams arī finansiāls atbalsts inkubatoros un akselerācijas fondos, kā arī inovācijas vaučeru programmā. Tāpat var ceļot bez vīzas visā Šengenas zonā un saņemt e-parakstu.
Jaunuzņēmums nav vienkārši uzņēmums, tāpēc vīzu nevar saņemt jebkurš uzņēmējs. Jaunuzņēmums ir uzņēmums ar augstas izaugsmes potenciālu, kura pamatdarbība ir saistīta ar mērogojamu biznesa modeļu un inovatīvu produktu izstrādi, ražošanu vai attīstību. Inovatīvs produkts šā likuma izpratnē ir prece vai pakalpojums ar augstu pievienoto, arī tehnoloģisko vērtību, kas nodrošina noteiktas jaunas preces vai pakalpojuma attīstību vai arī esošas preces vai pakalpojuma būtisku uzlabojumu.Zināmākie un arī lielākie Latvijas jaunuzņēmumi ir Printful un Printify – par tiem taču visiem ir skaidrs, ka tie ir inovatīvi un vietējai ekonomikai vērtīgi uzņēmumi, vai ne? Ja paveicas, šāds veiksmes stāsts var izdoties arī kādam jaunuzņēmumu vīzas saņēmējam. Un te mēs varam paskatīties uz kaimiņiem igauņiem, kuru desmitā vienradža – jaunuzņēmuma Glia dibinātājs – ir amerikānis Dans Mikaeli (Dan Michaeli). Jaunuzņēmums ir bāzēts nevis galvaspilsētā Tallinā, bet Tartu. Tam ir arī biroji Kanādā un ASV. 2022. gada pavasarī jaunuzņēmums ieguva vienradža statusu, piesaistot investīcijas 45 miljonu dolāru apmērā. D. Mikaeli savulaik pieteicās Igaunijas e-rezidences programmai. Kā viņš pats atzīst, ziņkārības vadīts. Šī programma ir vēl plašāka nekā jaunuzņēmumu vīza, jo pieļauj piekļūšanu visiem Igaunijas e-pakalpojumiem un arī e-parakstam, fiziski neatrodoties valstī. Tagad D. Mikaeli ir aktīvs vietējās ekosistēmas dalībnieks. Piemēram, uzņēmums atbalsta IT izglītības programmu code/Jõhvi.
Latvijā likuma nosacījumi paredz, ka jaunuzņēmumam jāspēj pierādīt sava ideja un ka šeit izdosies to īstenot. Valsts interese ir, lai Latvijā top un attīstās jaunuzņēmumi, kas tālāk potenciāli piesaista investīcijas un arī nodrošina darbavietas. Ja izdodas atbalstīt veiksmīgu uzņēmumu, tad ieguvums būs arī valsts maciņam iekasēto nodokļu formā.
Jaunuzņēmuma vīzas ir labs instruments tādu inovatīvu uzņēmumu piesaistīšanai, kas meklē ceļu uz Eiropas tirgu. Jāsaprot, ka nemaz nav iespējams veiksmīgs jaunuzņēmums, kas strādātu tikai Latvijā. Tāpēc jaunuzņēmumu vīzu īpašnieku paplašināšanās citviet ir loģiska un ganrīz vai nenovēršama. Mūsu visu uzdevums ir radīt tādus apsākļus, lai šie uzņēmumi daļu darbības turpinātu Latvijā, būtu ieinteresēti šeit veidot savu biroju un arī no Latvijas turpinātu attīstīties tālāk Eiropā.
Saskaņā ar LIAA datiem, laika posmā no 2018. gada, kad Jaunuzņēmumu vīzu programma aktīvi sāka darboties, līdz 2024. gadam kopumā izsniegtas 465 vīzas. Laika periodā līdz 2022. gadam visvairāk vīzu tika izsniegtas Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem. Nav pamata uzskatīt, ka tā bijusi kāda īpaša labvēlība, jo Latvijai kopumā bija aktīvi biznesa sakari ar šīm valstīm. Tagad, protams, ne Krievijas, ne Baltkrievijas pilsoņiem jaunuzņēmumu vīzas vairs netiek izsniegtas. Un kopumā pieprasījums pēc tām ir samazinājies – 2024.gadā izsniegtas 25 jaunuzņēmumu vīzas.
Pieprasījuma samazināšanās ir loģiska, jo jaunu tirgu apgūšanai ir vajadzīgs laiks. Jaunuzņēmu ekosistēma, tāpat kā visa citas nozares un valsts kopumā, ir uzņēmusi kursu uz jauniem tirgiem. Esmu pārliecināta, ka jau pavisam drīz šai aktīvajai darbībai būs rezultāti. Latvijai ir ko piedāvāt jaunuzņēmumiem, kas vēlas sākt biznesu šeit. Un mēs redzam, ka ir interese.
Jā, iespējams, īpašā attieksme pret jaunuzņēmumiem liek kļūt aizdomīgiem. Taču, kad mēs visi kopā piedzīvojam kāda vietējā uzņēmuma panākumus, tad gan mums visiem gribas būt lepniem. Un te nav runa tikai par lepnumu – veiksmīgi uzņēmēji nodrošina labi apmaksātas darba vietas, maksā nodokļus, iegulda jaunu talantu attīstībā. Viens no jaunuzņēmumu nozares cikla posmiem ir brīdis, kad darbinieki, kuri strādājuši kādā jaunuzņēmumā, pieņem lēmumu veidot savu biznesu. Jo uzņēmējdarbība ir iespēja ikvienam. Jaunuzņēmums – tas bieži vien ir par to, kurš tirgū būs pirmais. Tāpēc arī ir nepieciešami īpaši atbalsta instrumenti, lai palīdzētu īstajā brīdī tikt pie īstā izrāviena.
Autore ir jaunuzņēmumu un tehnoloģiju konferences TechChill vadītāja
The post Kāpēc Latvijai jāturpina piešķirt jaunuzņēmumu vīzas ārvalstniekiem? appeared first on IR.lv.
