2024. gadā ekonomika mēģināja lidot ar vienu spārnu, kurā turklāt trūka vairākas lidspalvas. No Latvijas neatkarīgu iemeslu dēļ eksports piedzīvoja krīzi. Privātais patēriņš gandrīz nemainījās, investīcijas pat saruka, bet kopējo aktivitāti aptuveni iepriekšējā gada līmenī noturēja valsts izdevumi.
2025. gadā plusi ir gaidāmi gan eksportā, gan iekšzemes pieprasījumā un tā galvenajās komponentēs. Taču ekonomikas pieaugums vēl būs lēns, visdrīzāk nedaudz zem 2%. Par laimi, veidojas priekšnosacījumi vērā ņemamam paātrinājumam 2026. gadā.
Vājš eksporta sniegums 2024. gadā bija gaidāms, bet situāciju vēl pasliktināja divi nepatīkami pārsteigumi.
Preču eksportā sniegumu pamatā nosaka trīs produktu grupas – inženierijas nozares (metālapstrāde, mašīnbūve, elektronika), koksnes izstrādājumi un pārtika. Ar metālu saistītās nozares iepriekšējos desmit gados deva lielāko papildus pienesumu, bet 2024. gadā tajās situācija strauji pasliktinājās, ražošanai samazinoties apmēram par desmito daļu. Galvenais iemesls ir krīze Eiropas rūpniecībā, kuras gals diemžēl vēl nav pārliecinoši saskatāms.
Kokrūpniecības stagnācija aizejošajā gadā nevarēja būt pārsteigums, jo šai nozarei izšķirošais celtniecības produktu tirgus ir prognozējams. Nākamgad sagaidām nelielu pieaugumu, pieprasījums joprojām būs vājš, bet mūsu ražotājiem var palīdzēt straujais investīciju kāpums 2023. – 2024. gadā, kura ietekme turpinās izpausties 2026. gadā un vēlāk, tāpēc šī nozare nākotnē var raudzīties ar optimismu.
Savukārt pārtikas pārstrāde pēc kāpuma 2023. gadā atgriezās pie tai raksturīgajām svārstībām ap vienu punktu. Šajā nozarē pērn pastiprinājās tendence, kas jau ilgstoši ir vērojama citur ekonomikā, jo īpaši nekustamo īpašumu attīstības nozarē – pieaug pārējo Baltijas valstu uzņēmumu loma. Tie ir ambiciozāki, ar lielākiem resursiem, ievieš līdz šim Latvijai neraksturīgu produktu ražošanu. Tas ļauj cerēt, ka nozarei turpmākajos gados izdosies pacelties virs izlaides apjomu līdzenuma, kas turpinās jau vairāk nekā 10 gadus.
Runājot par ražotāju izredzēm kopumā, tiem palīdzēs zemākas procentu likmes, taču traucēs nenoteiktība starptautiskās tirdzniecības politikā. Sagaidāms, ka rūpniecības dinamika nākamgad būs ar nelielu plusa zīmi.
Pakalpojumu jomā notika tūrisma atgūšanās, spītējot joprojām negatīvajam reģiona ziņu fonam, bet atbilstoši gaidītajam. Pozitīvā dinamika gada ietvaros ļauj cerēt uz labiem rezultātiem arī turpmākajos gados. Tranzīta apjomi atkal samazinājās un atkal tas nav pārsteigums. Nozare, kuras tiešais devums vien pārsniedza 7% no IKP gadsimta sākumā, vairs nozīmīgi neietekmē ekonomisko situāciju kopumā, bet vēl ir reģionāli nozīmīga.
Aizejošā gada lielākā sliktā ziņa ekonomikā kopumā bija intelektuālo pakalpojumu eksporta vājums. Tā pazīmes bija redzamas jau 2023. gadā nogalē, bet varēja cerēt uz ātrāku situācijas atrisināšanos. Diemžēl biznesa pakalpojumi, svarīgākā pakalpojumu eksporta joma 2024. gadā, saruka orientējoši par 5%, bet IT un informācijas pakalpojumu pieaugums bija viencipara skaitļos pēc žilbinoša snieguma vairāku gadu garumā. Ir pazīmes, ka šī joma atgriežas pie vēsturiskajām tendencēm, t.sk. “balto apkaklīšu” pakalpojumu eksportam oktobrī gada griezumā augot par 15%. Optimistisko skatu nākotnē stiprina arī nozares uzņēmumu aptauju rezultāti, kas atspoguļo plānus saglabāt vai palielināt darbības apjomu.
Uz labākiem rezultātiem nekā 2024. gadā var pamatoti cerēt nozares, kuras baro mājsaimniecību patēriņš. Aizejošais gads ir bijis pārsteidzoši sekmīgs, ja kritērijs ir reālās algas kāpums, mūsu ekonomikas vēsturē ir tikai daži vēl veiksmīgāki piemēri. Taču ģimeņu naudas plūsma papildus uzkrājumu virzienā bija daudz spēcīgāka nekā uz veikaliem. Aizejošā gada izmaiņas mazumtirdzniecībā bija ļoti tuvu nullei, toties 2025. gadā tā var droši cerēt uz vismaz pāris procentu pieaugumu. Tāpat ar paļāvību nākotnē var raudzīties sabiedriskā ēdināšana, kultūra un atpūtas nozares uzņēmumi. Reālo algu kāpums drīzāk bremzēsies, taču jau tagad mājsaimniecību pirktspēja ir visu laiku augstākajā līmenī.
Investīciju dinamika vēsturiski ir bijusi visgrūtāk prognozējama, to var dēvēt par Latvijas ekonomikas melno zirdziņu. Spēles loģika saka, ka 2025. gadā zirdziņam ir jāizdara drosmīgs lēciens pāri figūrām, kas to iespiedušas no visām pusēm. Eiropas Savienības (ES) fondu apguves un Rail Baltica pamattrases būvniecības neatliekamība, procentu likmju kritums, neizpārdoto dzīvokļu krājuma samazināšanās, ambiciozie ražotāju plāni nozīmē, ka investīcijas nevar nepieaugt. Par saprātīgu cerību diapazonu uzskatu investīciju kāpumu 5-10% robežās.
Pēc lielajām inflācijas šūpolēm aizvadītajos trīs gados – no vairāk nekā 20% līdz pat nullei, tā 2025. gadā būs nevainojami normāla, visdrīzāk nedaudz virs 2%. Cenu dinamikas ainu vēl garlaicīgāku padarīs daudz pelēcīgākie kontrasti starp dažādām produktu grupām, nebūs vairs ne krasu cenu kritumu, ne arī kāpumu. 2025. gads sāksies ar nedaudz augstāku inflācijas līmeni nekā bija pierasts 2024. gadā, ap 3%, taču turpmākajos mēnešos tā drīzāk mazināsies, normalizējoties pakalpojumu cenu kāpumam gada griezumā.
Diezgan augstā punktā gada sākumā būs arī pārtikas inflācija, bet tai ir jāmazinās. Pārtikas pamatproduktu biržu cenas ir mērenas, bet patērētājus sāpina atsevišķu baudvielu produktu sadārdzinājumi. Piemēram, ļoti dārgi maksā kakao, kafija un apelsīnu sula. Taču krīze ir pārvarēta olīveļļas vairumtirgū, tā pamazām beidzas arī veikalu plauktos. Varbūt cenas nedaudz samazināsies saldumiem, tiekot koriģētiem 2023. gada cukura cenas pārspīlējumiem. Cenu krituma scenārijs ir iespējams arī dārzeņu segmentā, ja būs labvēlīgi laika apstākļi. Dārzeņu cenas šogad ir gandrīz par 60% augstākas nekā 2020. gadā, tik liels ražošanas izmaksu kāpums diez vai ir noticis.
Enerģijas – transporta degvielu un mājokļos patērētā siltuma, gāzes un elektrības dārdzība mainīsies mēreni. Siltuma cena, visdrīzāk, nedaudz samazināsies, bet stāsts var atšķirties vietās, kurās primārais enerģijas avots joprojām ir gāze. Citu enerģijas produktu izmaksas var mainīties uz vienu vai otru pusi, atkarībā no notikumiem biržās. Augot ienākumiem, kāpj un turpinās palielināties mājokļu īres maksa.
Par spīti kopumā ļoti viduvējai ekonomiskajai situācijai, stāvoklis darba tirgū ir labvēlīgs algota darba veicējiem. To apliecina algu kāpums, kas līdz pat 3. ceturksnim turējās augstā līmenī (9,9%). Novembrī reģistrētā bezdarba līmenis bija stabili zems (5,1%), nevis pieauga, kā tas visbiežāk notiek šajā laikā. Uzlabojoties situācijai celtniecībā, starpība starp vīriešu un sieviešu bezdarba līmeni, kas Latvijā ir augstākā starp ES valstīm, varētu samazināties. 2025. gadā darba meklētāju īpatsvars varētu būt vidēji ap 6,5%, mazāk nekā 2024. gadā (kad bija tuvu 7,0%). Sagaidāms, ka turpmākajos gados darba meklētāju īpatsvars samazināsies, sasniedzot Latvijā līdz šim nepieredzētu zemo līmeni.
Autors ir Luminor bankas galvenais ekonomists
The post Ekonomika lidos ar abiem spārniem, bet tuvu zemei appeared first on IR.lv.
