Žurnāls Domuzīme, 2024, nr. 6
Šogad aprit 100 gadu, kopš dzimusi viena no izcilākajām latviešu valodniecēm — ilggadēja Latvijas Universitātes profesore Marta Rudzīte (4.11.1924.—19.07.1996.). Viņas darbs ir ne tikai cēlis gaismā latviešu valodas bagātību un daudzveidību, bet arī veidojis pamatus nākamajām valodnieku paaudzēm. 20. gadsimta otrajā pusē viņas vārds kļuva par simbolu latviešu valodas zinātniskai izpratnei, izlokšņu un valodas vēstures izpētei.
Marta Rudzīte dzimusi Valmieras apriņķa Braslavas pagastā. Pēc mācībām vietējā skolā un Mazsalacas ģimnāzijā sekoja latviešu valodas un literatūras studijas Latvijas Valsts pedagoģiskajā institūtā (1944—1948), kur starp viņas skolotājiem bija izcilais latviešu valodnieks Jānis Endzelīns. Tas arī noteica Martas Rudzītes tālāko dzīves ceļu. Pēc studijām viņa strādāja Cēsu skolotāju institūtā (1948—1949), tad, profesora Endzelīna aicināta, iestājās Latvijas Valsts universitātes aspirantūrā, ko pabeidza 1951. gadā, kļūdama par Latviešu valodas katedras docētāju. 1954. gadā aizstāvēja kandidāta disertāciju par Ziemeļvidzemes izloksnēm, kas bija pirmais šāda veida pētījums par veselu izlokšņu grupu. Tas ir rūpīgs vēstījums par bijušo Braslavas, Vecates, Bauņu un Vilzēnu pagastu valodas īpatnībām.
1964. gadā viņa publicēja savu ievērojamāko darbu — monogrāfiju Latviešu dialektoloģija. Šajā monumentālajā pētījumā apkopotas ziņas par latviešu valodas izloksnēm, ietverot gan pašas autores, gan citu pētnieku vākumu. Par šo darbu valodniece 1969. gadā ieguva filoloģijas zinātņu doktora grādu. Disertācijas autoreferāta jeb kopsavilkuma pielikumā esošās izlokšņu īpatnību kartes uzskatāmas par pirmo latviešu dialektoloģijas atlantu. Arī turpmākajos gados viņa dažādos rakstos pievērsās gan izlokšņu, gan vietvārdu pētniecībai.
The post Mīlestībā pret latviešu valodu appeared first on IR.lv.
