Dažādas izmaiņas, kas stāsies spēkā no nākamā gada, ietekmēs arī iedzīvotāju uzkrājumus un ieguldījumus. Mazināsies iemaksu lielums pensiju 2.līmenī, kamēr par individuāli veiktajiem uzkrājumiem, piemēram, iemaksām pensiju 3.līmenī un uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā, būs iespēja saņemt lielāku nodokļa atmaksu.
Saeima atbalstīja iemaksu samazināšanu pensiju 2.līmenī par vienu procentpunktu no 2025. līdz 2028. gadam. Šobrīd no mūsu bruto algas pensiju sistēmai tiek atvēlēti 20%, no kuriem 14% aiziet 1. līmenim un 6% – 2. līmenim. Taču ar jauno sadalījumu no 1. janvāra 15% aizies 1. līmenim, bet tikai 5% – 2. līmenim. Tas nozīmē, ka iemaksas ikviena cilvēka pensiju 2.līmeņa uzkrājumā samazināsies par gandrīz piekto daļu jeb 17%. Tas ir vērā ņemams ikviena nākotnes pensijas kapitāla samazinājums, tāpēc kļūs vēl svarīgāk pašiem uzkrāt savai nākotnei.
No 2025. gada tiks palielināts iedzīvotāju ienākumu nodoklis (IIN): no 20% uz 25,5%. Tas nozīmē, ka par 2025. gadā veiktajām iemaksām savos ilgtermiņa uzkrājumos – pensiju 3.līmenī un uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā (Uzkrājums bērna nākotnei, Privātais portfelis u.c.) – 2026.gadā varēs atgūt jau 25,5%. Šo lielāku atgūstamo summu savukārt ir iespēja papildus ieguldīt savā uzkrājumā, tādējādi palielinot savu kapitālu vecumdienām, bērniem un citiem nākotnes mērķiem.
Nodoklis, kas jāmaksā par gūtajiem ienākumiem (peļņas) no noguldījumiem, pensijas uzkrājumiem, uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas līgumiem, kā arī no vērtspapīru pārdošanas un citiem ienākumiem no kapitāla, mainīsies no 20% uz 25,5%. Turklāt tiek ieviests papildu nodoklis 3% apmērā gada ienākumu summai, kas pārsniedz 200 tūkstošus eiro, un ienākumu aprēķinā būs jāietver arī taksācijas gada ienākumi no kapitāla pieauguma, kā arī visas uzņēmumu izmaksātās dividendes.
Nodoklis par ienākumiem no noguldījumiem, pensijas uzkrājumiem un uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas arī turpmāk tiks ieturēts izmaksas brīdī automātiski, šajā ziņā bankas klientiem nekas nemainās. Savukārt nodokļu apmērs un nomaksa, kas jāmaksā no ienākumiem, kas gūti no vērtspapīru pārdošanas, ir paša ieguldītāja pārziņā.
Joprojām saglabāsies ieguldījumu konta priekšrocības – ienākumi būs jādeklarē tikai tad, kad izmaksas pārsniegs iemaksas. Arī vērtspapīru kontam nodokļu nomaksas kārtība lielākoties paliek esošajā kārtībā, taču šim konta veidam mainās viens nosacījums: par deklarācijas iesniegšanu gada kapitāla pieauguma precizēšanai. Ja gada laikā no darījumiem radušies zaudējumi, deklarāciju varēs iesniegt līdz pēctaksācijas gada 1. februārim (līdz šim, sākot ar 1. martu).
Uzzinot par plānotajām nodokļu izmaiņām, daudzi investori uzdod jautājumu – ko darīt? Tam nav vienas pareizas atbildes, jo katram investoram ir savi mērķi (lielāks pirkums, uzkrājums vecumdienām, naudas pasargāšana no inflācijas utt.) un ieguldījumu termiņš. Lēmumus ir jāizvērtē no savas stratēģijas un vajadzību viedokļa. Ja ieguldījumiem ir ilgtermiņa perspektīva, tad pamata ieteikums ir regulāras iemaksas izvēlētajos finanšu instrumentos, lai sasniegtu labāko iespējamo rezultātu.
Autors ir Swedbank Investīciju produktu līnijas vadītājs
The post Kā izmaiņas nodokļos nākamgad ietekmēs ieguldījumus, uzkrājumus un pensijas? appeared first on IR.lv.
