Saimniecisku strīdu risināšana uzņēmējiem Eiropā un Ziemeļvalstīs aizvien biežāk nozīmē šķīrējtiesu izvēli, kas pamatā ir saistīts ar krietni ātrāku tiesvedības procesu, nekā valsts tiesā. Divas trešdaļas jeb 64% komersantu Ziemeļvalstīs strīdus mūsdienās izvēlas risināt šķīrējtiesās. Somijā šis procents pat sasniedz 88%, bet Zviedrijā – 78%, liecina advokātu biroja Roschier ikgadējais pētījums par iecienītākajām strīdu risināšanas metodēm. Bez lietu izskatīšanas ātruma un efektivitātes, jāpiemin arī tādi ieguvumi kā konfidencialitāte (informācija par lietu nenonāk publiskā telpā un neietekmē pušu komercdarbību) un šķīrējtiesnešu augstā kvalifikācija un pieredze attiecīgajā strīda nozarē.
Latvija šogad spērusi izlēmīgu soli šķīrējtiesu regulējuma reformā, kas ļaus uzlabot uzticamību mūsu šķīrējtiesām un komersantiem ļaus efektīvāk risināt strīdus. Gausa tiesvedība gadiem ilgi ir bijis viens no būtiskākajiem uzņēmējdarbības šķēršļiem – tas, vai biznesa vide Latvijā kļūs pievilcīgāka, lielā mērā ir atkarīgs no jaunā regulējuma ieviešanas praksē.
Šķīrējtiesu regulējuma reformai Latvijā ir visai sena priekšvēsture, bet 2024. gada vasaru šajā kontekstā var dēvēt par pagrieziena punktu, jo jūlijā spēkā stājās grozījumi Civilprocesa likumā un Šķīrējtiesu likumā, kas beidzot Latvijas regulējumu pielīdzina starptautiski atzītam standartam. Runa ir par UNCITRAL Parauglikuma ieviešanu, pie kā gada garumā strādāja Tieslietu ministrijas izveidota darba grupa. Papildus OECD, Ārvalstu investoru padomes un citu uzņēmēju organizāciju vairākkārtējiem aicinājumiem Latvijai ķerties pie šķīrējtiesu reformas, par sava veida katalizatoru kļuva Satversmes tiesas 2023. gada 23. februāra spriedums, kurā tika atzīts, ka šķīrējtiesu uzraudzība Latvijā ir nepilnīga un Satversmei neatbilstoša.
Nozīmīgākie ieguvumi uzņēmējiem no pilnveidotā regulējuma īsumā ir šādi: ir paredzēta iespēja šķīrējtiesas spriedumu apstrīdēt (tas gan nenozīmē pārsūdzību); valsts tiesas sniegs atbalstu šķīrējtiesu procesiem, kas ietver pierādījumu vākšanu un liecinieku nopratināšanu; ir plašākas iespējas nodrošināt prasību arī tad, kad lieta ir jau sākta šķīrējtiesā; ir iespēja risināt situācijas, kad tiek izteikts noraidījums šķīrējtiesnesim un ir vajadzīga tiesas palīdzība jauna šķīrējtiesneša iecelšanai; ir novērsta nepilnība un jaunais regulējums paredz arī ad hoc šķīrējtiesu spriedumu piespiedu izpildi, kas nebija iespējama agrāk, un bija viens no iemesliem, kāpēc Latvija bija tik slavena ar izteikti daudzajām (pat virs 200) šķīrējtiesu institūcijām.
Visu minēto uzlabojumu virsmērķis, skatoties uz šķīrējtiesu reformu plašāk, ir panākt uzņēmēju uzticēšanos tam, ka lietu šķīrējtiesā var izskatīt godīgi, ātri un profesionāli, kā arī ar mazākām izmaksām (salīdzinot ar izmaksām par gadiem ilgstošu tiesvedību vairākās instancēs).
Viena no būtiskākajām izmaiņām, – gadījumos, kad strīda pusei rodas šaubas par procesa taisnīgumu un atbilstību regulējumam, tagad ir iespēja izmantot apstrīdēšanas mehānismu, ko starptautiskajā praksē pazīst ar jēdzienu set aside procedūru. Puse, kura uzskata, ka ir notikuši būtiski procesuāli pārkāpumi lietas izskatīšanā (piemēram, šķīrējtiesneši izskatīja un izlēma jautājumus, par ko prasītājs nebija lūdzis), 30 dienu laikā no sprieduma taisīšanas dienas var iesniegt pieteikumu tiesā, lai spriedumu apstrīdētu. Tiesa nosūta pieteikumu otrai pusei paskaidrojumu sniegšanai 20 dienu laikā un pēc to saņemšanas vai termiņa notecējuma izskata pieteikumu rakstveida procesā vai organizējot tiesas sēdi, ja tiesnesis to uzskata par nepieciešamu. Jāuzsver – atšķirībā no vispārējās tiesvedības prakses, tiesa neizskata lietu pēc būtības. Tiek izvērtēts, vai šķīrējtiesas process bija taisnīgs un vai nav saskatāms kāds no pamatiem sprieduma atcelšanai. Šis mehānisms ir nozīmīgs, lai celtu šķīrējtiesu darba kvalitāti un vairotu uzticēšanos šķīrējtiesām kopumā.
Vēl viens nozīmīgs pavērsiens ir valsts tiesu iesaiste šķīrējtiesu procesos. Atsevišķu procesuālu jautājumu izlemšanai šķīrējtiesneši var izlemt, ka ir vajadzīga tiesas iesaiste un atbalsts. Piemēram, liecinieku nopratināšanā, kas arī ir jaunums – agrāk liecinieku liecības kā pierādījumi šķīrējtiesu procesos nebija paredzētas. Ja liecinieks uz sēdi neierodas, vai ir pamats šaubām par liecības patiesumu, šķīrējtiesa var lūgt tiesu ar pavēsti uzaicināt liecinieku uz tiesas sēdi, nopratināt un protokolu ar sniegtajām liecībām tiesa nosūta šķīrējtiesai, ko tā izmanto kā pierādījumu lietas izvērtēšanā un sprieduma taisīšanā. Jaunums ir arī iespēja Latvijā panākt prasības nodrošinājumu visās šķīrējtiesas procesa stadijās un jo īpaši svarīgi tas ir lietās, kas tiek vestas citu valstu šķīrējtiesās, un iespēja panākt t.s. ad hoc šķīrējtiesu (parasti izveidotas kādas vienas lietas izskatīšanai) spriedumu piespiedu izpildi.
Tagad, kad pagājuši trīs mēneši kopš jaunu likuma grozījumu spēkā stāšanās, jau novērojam pirmos uzlabojumus lietu izskatīšanā, piemēram, nodrošinot prasījumus tad, kad lieta jau ir uzsākta starptautiskā šķīrējtiesā un atbildētāja aktīvi atrodas Latvijā. Tomēr regulējuma pilnveidošana ir pirmais nozīmīgais solis šķīrējtiesu reformā. Nu ir pienācis laiks šķīrējtiesu institūcijām veikt pārmaiņas savā darbībā un pilnveidot darbības reglamentus. Nozīmīgs faktors tajā, cik uzticamas un izmantotas būs Latvijas šķīrējtiesas, ir šķīrējtiesnešu pieredze, atbildīgums un spēja nodrošināt objektīvus tiesas procesus. Arī šajā jautājumā jaunais likums sniedz plašākas iespējas. Tieši šķīrējtiesnešu darba kvalitātei būs jāpievērš īpaša uzmanība tām Latvijas šķīrējtiesām, kuras vēlas darboties ilgtermiņā un panākt, ka uzņēmēji tām uzticas un ietver savos līgumos. Latvijai ir visas iespējas kļūt par komercstrīdu risināšanas vietu – tiesiskais ietvars tam ir radīts, tagad atliek to ieviest dzīvē.
Autore ir zvērināta advokāte, ZAB Ellex Kļaviņš partnere
The post Šķīrējtiesas reforma Latvijā – regulējums pilnveidots, tagad jāievieš dzīvē appeared first on IR.lv.
