Autortiesību aizsardzība tiešsaistē ir svarīga ne vien tiesību īpašnieku un radošo nozaru aizsardzībai, bet arī valsts ekonomikai un informatīvās telpas drošībai. Pirātisms internetā ir izplatīta problēma, kas izraisa miljonos mērāmus zaudējumus – radošās un kultūras nozares saņem mazākus ieņēmumus, bet valsts budžets zaudē potenciālos nodokļu ieņēmumus. Mēģinot risināt šo problēmu, ir izstrādāti grozījumi Autortiesību likumā, lai uzlabotu autortiesību aizsardzību tiešsaistes vidē un samazinātu nelegālu satura patēriņu. Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) regulējums piešķir papildus pilnvaras, un NEPLP turpmāk būs tiesīga pieņemt lēmumus par piekļuves ierobežošanu tīmekļvietnēm, kuras bez tiesību īpašnieku atļaujas publisko ar autortiesībām aizsargātus darbus.
Par pirātiskām tiek uzskatītas tādas tīmekļvietnes, kurās tiek publiskoti autortiesību vai blakustiesību objekti bez to īpašnieku piekrišanas – no filmām un mūzikas līdz e-grāmatām un datorprogrammām. Interneta lietotāji Latvijā 2022. gadā uzrādīja visaugstāko rādītāju Eiropas Savienībā attiecībā uz nelegāla satura izmantošanu, vidēji 13,9 reizes mēnesī piekļūstot pirātiskām interneta vietnēm, liecina ES Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) 2021. gadā veiktais pētījums[1]. Par pirātiska satura izplatības mērogu liecina Kultūras ministrijas pasūtītā aptauja[2], kurā aptuveni 15% respondentu norādījuši, ka regulāri lieto nelegālās straumēšanas platformas.
Tiešsaistes pirātisms rada plašu ekonomisko un sociālo ietekmi. Radošo nozaru pārstāvjiem – mūziķiem, filmu veidotājiem, grāmatu autoriem – iet secen ieņēmumi, kas varētu tikt izmantoti jauna satura radīšanai. Latvijas ekonomika autortiesību pārkāpumu dēļ ik gadu zaudē apmēram 30 miljonus eiro, liecina NEPLP dati[3]. Zaudējumi izpaužas kā nodokļu ieņēmumu kritums, darba vietu zaudējumi un kopējais vietējā satura piedāvājuma sarukums. Tāpat tiek apdraudēta Latvijas informatīvā telpa, jo lietotāji šajās platformās biežāk var tikt pakļauti dezinformācijas un nepatiesas informācijas riskam.
Līdz šim Latvijas autortiesību un blakustiesību subjektiem bija tiesības lūgt ierobežot piekļuvi pirātiskām vietnēm, vēršoties tiesā. Šāda kārtība praksē nav efektīva – tiesvedība aizņem būtiskus resursus un laiku, proti, steidzamās situācijās, piemēram, gadījumos, kad nelegāli augšupielādētais saturs jāizņem nekavējoties, šāds regulējums nav piemērots. Grozījumi Autortiesību likumā paredz piešķirt NEPLP tiesības ātri ierobežot piekļuvi vietnēm, kurās konstatēti autortiesību pārkāpumi.
Saņemot lūgumu pārtraukt nelegālu satura publiskošanu, NEPLP pieprasīs dokumentus, kas apliecina satura sniedzēja vai mitināšanas pakalpojumu sniedzēja tiesības tīmekļvietnē publiskot konkrētos autortiesību vai blakustiesību objektus. Ja pārkāpums netiks novērsts un netiks sniegta nepieciešamā informācija, NEPLP pieņems lēmumu, ar kuru uzliks pienākumu satura sniedzējam vai mitināšanas pakalpojumu sniedzējam pārtraukt konkrēto autortiesību vai blakustiesību objektu publiskošanu.
Papildus NEPLP tiek piešķirtas ierobežot piekļuvi konkrētai tīmekļvietnei arī bez autortiesību vai blakustiesību subjekta iesnieguma, ja NEPLP pati konstatēs, ka Latvijā ir pieejama tīmekļvietne, kurā acīmredzami tiek pārkāptas autortiesības vai blakustiesības. Likumprojektā ir ietvertas tiesības NEPLP ierobežot piekļuvi arī šādu tīmekļvietņu kopijām.
Cīņa ar pirātismu tiešsaistē un autortiesību aizsardzība ir būtisks jautājums daudzu valstu tiesiskajā regulējumā. Dažādās valstīs pieņemti atšķirīgi regulējumi, lai efektīvi novērstu autortiesību pārkāpumus, nodrošinot gan tiesību īpašnieku aizsardzību, gan līdzsvarojot to ar interneta lietotāju tiesībām uz informāciju. Eiropas Savienības Tiesa (EST) ir izskatījusi vairākas lietas, kas kļuvušas par precedentu tam, kā dalībvalstis risina piekļuves ierobežošanu pirātiskām tīmekļvietnēm.
Piemēram, lietā UPC Telekabel Wien EST lēma, ka interneta pakalpojumu sniedzējiem var pieprasīt ierobežot piekļuvi konkrētām vietnēm, kurās tiek pārkāptas autortiesības, pat ja šie pakalpojumu sniedzēji paši nav tieši atbildīgi par autortiesību pārkāpumiem. Tiesa norādīja, ka bloķēšanas rīkojumi ir leģitīmi, ja tie vērsti uz autortiesību aizsardzību, bet vienlaikus jāievēro princips, ka interneta lietotāju tiesības piekļūt informācijai netiek nepamatoti ierobežotas. Tiesa īpaši uzsvēra, ka ierobežošanas pasākumiem jābūt samērīgiem un mērķētiem uz prettiesiskā satura pieejamības izbeigšanu, vienlaikus neaizkavējot lietotāju piekļuvi likumīgam saturam. Šajā kontekstā Latvijā paredzētie grozījumi Autortiesību likumā nosaka, ka NEPLP, pieņemot lēmumu par piekļuves ierobežošanu, vērtēs vietnes darbības mērķi, satura sniedzēja rīcību un nepieciešamību aizsargāt autortiesības. Ar to tiek nodrošināts samērīgums un līdzsvars starp autortiesību aizsardzību un sabiedrības interesēm, ievērojot EST vadlīnijas.
Viens no izaicinājumiem, ar ko sastopas valstis, kas vēlas ierobežot piekļuvi pirātiskajām vietnēm, ir šo vietņu spēja ātri atjaunoties, izmantojot alternatīvas domēna adreses vai IP adreses. Šādos gadījumos ES tiesu praksē arvien plašāk tiek izmantoti dinamiskie bloķēšanas pienākumrīkojumi. Grozījumi Autortiesību likumā arī paredz dinamiskos bloķēšanas pienākumrīkojumus, ļaujot NEPLP pieņemt lēmumu ierobežot piekļuvi vietnes kopijām, ja tās atbilst noteiktām pazīmēm, piemēram, identisks domēna vārds vai vizuālais izkārtojums.
Jaunais regulējums ļaus autortiesību īpašniekiem efektīvāk aizsargāt savu saturu, kā arī radīs attīstības iespējas vietējiem uzņēmējiem un investoriem, veicinot legāla satura patēriņu un mazinot konkurences izkropļojumus. Likuma grozījumi paredz stiprināt arī valsts informatīvo telpu un veicināt drošību tiešsaistē. Nelegālās straumēšanas platformas un failu apmaiņas vietnes nereti kļūst par augsni dezinformācijai un propagandai, kā arī lietotāju datu drošības apdraudējumiem. Vairākos gadījumos šīs platformas pelna ar reklāmām, kas nav regulētas un kas var saturēt kaitīgu vai maldinošu saturu. Samazinot pieeju šādām vietnēm, tiks radīta drošāka digitālā vide. Tāpēc grozījumu ieviešana kļūs par nozīmīgu soli Latvijas digitālās ekonomikas izaugsmē, digitālās vides drošībā un radošo nozaru ilgtspējīgā attīstībā.
Autore ir zvērināta advokāta palīgs, ZAB Ellex Kļaviņš
[1] Online copyright infringement in the European Union music, films and TV (2017-2020), trends and drivers. Pieejams šeit.
[2] Apmeklētāko nelegālās straumēšanas vietņu audits un auditorijas izpēte: galvenie secinājumi. Pieejams šeit.
[3] Televīzijas un digitālā satura nelegālā apjoma patēriņš Latvijā un tā radītie zaudējumi valsts ekonomikai. Pieejams šeit.
The post Grozījumi Autortiesību likumā – jaunas iespējas cīņā pret interneta pirātiem appeared first on IR.lv.
