Eiropas zaļais kurss ienācis platiem soļiem mūsu ikdienā. Ja emisiju samazināšanas mērķi pazīstami attiecībā uz transportu, mežiem, enerģētiku, tad attiecībā uz ēkām un būvniecību tie ir drīzāk jauni. Daļai tie dos kārtējo iemeslu šausmināties un kritizēt Briseli par nepareizu politiku, citiem – jaunu biznesu.
No vienas puses, tēmā par ilgtspējīgu būvniecību ir daudz tā saukto “apaļo” vārdu, kuri šķiet sen apnicīgi pazīstami. No otras puses – aiz tiem slēpjas lielas pārmaiņas visā būvniecības sektorā – gan paradumos, gan tirgus daļās.
Eiropas Savienība (ES) ir izstrādājusi likumdošanu, kas uzlabos ēku energoefektivitāti un būvmateriālu ilgtspēju. Piemēram, Ēku energoefektivitātes direktīva (EPBD) paredz lielas izmaiņas ēku energoefektivitātes standartos, savukārt Būvizstrādājumu regula (CPR) nosaka stingrākus standartus būvmateriālu vides draudzīgumam. Tas veicinās ilgtspējīgu būvniecību un samazinās vides piesārņojumu, uzlabos ēku energoefektivitāti, samazinot enerģijas patēriņu un emisijas, kā arī veicinās materiālu izvēli, kas ir mazāk kaitīgi videi.
Tie visi šķita politiski lozungi, līdz kamēr netika piepildīti ar skaitliskiem parametriem katra sektora un pat uzņēmuma līmenī. Tādējādi politika ar drošu roku stūrē brīvā tirgus konkurenci un pārdala tirgus daļas.
Latvijā ilgtspējīga būvniecība ir salīdzinoši jauna koncepcija, taču sabiedrības izpratne par šo tēmu pieaug. Latvija ir apņēmusies sasniegt ambiciozus emisiju samazināšanas mērķus līdz 2030. un 2050. gadam, lai nodrošinātu klimatneitralitāti.
Savā ziņā visai radikāla ir Būvizstrādājumu regula (CPR), kas nosaka prasības būvizstrādājumu drošumam un kvalitātei, taču tajā iekļautas arī prasības par materiālu ilgtspējību un emisijām. CPR pārskatīšana paredzēs aprites cikla vērtējumu (Life Cycle Assessment), kas ļaus novērtēt būvmateriālu ietekmi uz vidi visā to dzīves ciklā – no izejvielu iegūšanas līdz izstrādājuma utilizācijai. Tāpat tiks ieviestas produkta digitālās pases, kurās būs iekļauta informācija par produkta izcelsmi, sastāvu, ekoloģisko ietekmi un iespējām to pārstrādāt. Šīs likumdošanas izmaiņas veicinās caurspīdīgumu un atbildīgumu būvniecības nozarē, kā arī palīdzēs izvēlēties ilgtspējīgākus materiālus.
Tādējādi pat grūti apjaust visas izmaiņas, kurām pakļausies būvniecības sektors – no pasūtītāja un finansētāja, līdz apsaimniekotājam un patērētājam, kuram par visu skaisto būs jāmaksā.
EPBD nosaka ne tikai jaunas prasības attiecībā uz ēku energoefektivitāti un renovāciju, tā paredz arī to, ka līdz 2028. gadam visām ēkām, kuru platība pārsniedz 1000 kvadrātmetrus, būs jāveic ēkas dzīves cikla jeb globālā sasilšanas potenciāla (GSP) novērtējums, bet no 2030.gada šī prasība būs piemērojama visām jaunajām ēkām.
Ēkas dzīves cikla GSP norāda uz ēkas kopējo ietekmi uz emisijām, kas izraisa klimata pārmaiņas. Tas apvieno būvizstrādājumos iemiesotās siltumnīcefekta gāzu emisijas un ekspluatācijas tiešās un netiešās emisijas, un šis rādītājs būs jānorāda ēkas energosnieguma sertifikātā. Vienlaikus direktīva pieprasa ES dalībvalstu valdībām līdz 2027. gadam izstrādāt Nacionālos ēku renovāciju plānus, kas kalpotu par ceļvežiem progresīvām oglekļa robežvērtībām jaunām ēkām, lai sasniegtu klimatneitralitātes mērķi 2050. gadā.
Regulējumi mainīs veidu, kā mēs vērtējam ēku ietekmi uz vidi. Ja šodien ēkas vēl vērtējam pēc to ikgadējā enerģijas patēriņa uz kvadrātmetru (kWh/m²), nākotnē vērtēsim arī citu raksturlielumu – CO₂ emisijas uz kvadrātmetru (CO2 ekv/ m2).
Ziemeļvalstīs ilgtspējīgas būvniecības prakse jau pastāv. Ziemeļvalstis jau pieprasa vai plāno pieprasīt klimata deklarācijas, un dažās no tām ir noteikts arī ierobežojums, cik daudz CO2 ēka drīkst emitēt gadā. Viena no tām ir Dānija, kur jau no 2021.gada ir noteikts šāds ierobežojums, kuru Dānijas valdība 2024.gadā izlēma pastiprināt. Gatavojoties 2025. gada sarunām par jauno robežvērtību, Dānijas būvniecības nozare pati (!) pieprasīja stingrāku regulējumu, nekā noteikts Dānijas nacionālajā ilgtspējīgas būvniecības stratēģijā apgalvojot, ka nozare ir gatava vērienīgām pārmaiņām. Ar nelielu nobīdi laikā šīs prasības un labā prakse ienāks arī mūsu politikas un biznesa ikdienā.
Kā visas jaunas lietas, kas atrodas vēstures pareizajā pusē, arī ilgtspējīga būvniecība ir prasīga – tā vēlas uzmanību visos posmos un pie pasūtītāja vispirms. Jaunās celtnes īpašniekam un pasūtītājam ir īpaša atbildība, jo viņam būs jāsaskaras ar dilemmu par augstākām izmaksām un kā tās pamatot tālāk saviem klientiem un finansētājiem, proti, būs jāprot pamatot ekonomiskais izdevīgums.
Ilgtspējīga būvniecība sniedz vairākas būtiskas priekšrocības, piemēram, zemākas ekspluatācijas izmaksas, kas rodas no efektīvāka enerģijas un resursu patēriņa. Ilgtspējīgi būvētas ēkas patērētu mazāk enerģijas apkurei un dzesēšanai, kas ilgtermiņā samazina enerģijas rēķinus un nodrošina ekonomisku ieguvumu īpašniekiem. Turklāt ilgtspējīga būvniecība ceļ iekštelpu kvalitāti, nodrošinot veselīgāku un komfortablāku dzīves un darba vidi ar uzlabotu ventilāciju, plašāku dabīgā apgaismojuma izmantošanu, kopumā ar labvēlīgāku iekšējo mikroklimatu.
Nesen notikušo Parīzes olimpisko spēļu pasūtītājs sekmēja to, ka celtnēs izmantotais betons ir “ar zemu oglekļa dioksīda emisiju” vai pat ar “ļoti zemu oglekļa dioksīda emisiju”, izmantojot saliekamās betona plātnes, kurās izmantoti bioloģiski iegūti materiāli.
Šāda “globālā” prakse pakāpeniski zināma arī Latvijā. Latvijā ir tēmas pionieri un ieskicējas labās prakses piemēri. Valsts akciju sabiedrība Valsts nekustamie īpašumi ir viens no uzņēmumiem, kurš apzinīgi ievieš ilgtspējas stratēģiju un no kura var mācīties. Arī vairākos jaunākajos nekustamo īpašumu projektos īstenota vismaz daļa no jaunajām ES prasībām (projektos Verde, Linstow, citos).
Pazīstamais mazumtirdzniecības uzņēmums Lidl saņēmis pat vairākus sertifikātus, tai skaitā Pasaules dabas fonda programmas Zaļais birojs sertifikātu, kas apliecina ekoloģiskās pēdas nospieduma mazināšanu. Savukārt Lidl loģistikas centrs saņēmis starptautisko EDGE sertifikātu ilgtspējīgām ēkām, jo tā celtniecībā izmantoti ilgtspējīgi būvmateriāli, nodrošinot 24% enerģijas un 27% ūdens ietaupījumu.
Savukārt Latvijas finieris vienuviet koncentrējis testēšanas iekārtu kapacitāti, lai kopā ar klientiem dažādās industriālajās nozarēs strādātu pie inovatīvu bērza saplākšņa īpašību attīstīšanas, paverot ceļu plašākai fosilo resursu aizstāšanai ar koksnē balstītiem risinājumiem.
Tomēr tie ir vēl tikai izņēmumi, kas notiek vārda labā nozīmē pašdarbības režīmā, sistēmiskiem, vienotiem regulējumiem un skaidrai tirgus praksei vēl tikai jāizveidojas.
Lai palīdzētu pircējiem un pasūtītājiem izvēlēties videi draudzīgus risinājumus, ir svarīgi nodrošināt skaidras vadlīnijas ar definētiem mērķiem no ES likumdošanas. Šīs vadlīnijas sniegs informāciju par ilgtspējīgas būvniecības principiem. Tāpat ir būtiski izskaidrot, kā tiek veikti emisiju aprēķini, lai saprastu, kā izvēlētie būvniecības risinājumi ietekmē vides piesārņojumu un kā tie palīdzēs sasniegt klimata mērķus. Izpratne par šiem aspektiem palīdz pircējiem pieņemt apzinātākus lēmumus un veicina ilgtspējīgas būvniecības prakses ieviešanu.
Projektētājiem un arhitektiem ir jāievieš ilgtspējības principi jau projekta sākumā. Šie principi ietver energoefektīvu risinājumu izmantošanu, piemēram, optimālu izolāciju, enerģiju taupošas sistēmas un tehnoloģijas. Īpaša uzmanība jāpievērš inovatīviem būvmateriāliem, kas piedāvā uzlabotas ilgtspējības īpašības un – galvenais – mazāku emisiju apjomu.
Ja stratēģiskais klimatneitralitātes mērķis visiem ir viens, tad ceļi un ātrums uz to – katram savs. Tas izrietēs no spējas investēt, no konkrētā uzņēmuma ilgtspējas stratēģijas un izpratnes par saviem ilgtspējas riskiem. Uz šo loģiku norāda, piemēram, uzņēmums Saint Gobain, raksturojot savu izpratni par tirgus attīstību, proti, to, ka ēku un būvniecības nozares pārveidošana ir nepieciešama, lai novērstu problēmas, ko rada klimata pārmaiņas, dabas resursu izsīkšana, kā arī straujā urbanizācija, ko nosaka iedzīvotāju skaita pieaugums. Uzņēmums signalizē izpratni par to, ka Eiropā dekarbonizācijas mērķi un aizvien stingrāks regulējums ir labvēlīgs renovācijas tirgum, tātad biznesa izaugsmei. Saint Gobain veic apjomīgas investīcijas jaunu tā saukto vieglo konstrukciju būvniecībai, būvniecības un rūpniecības dekarbonizācijai, kas risinās vides un sociālās problēmas, ar kurām saskaras sabiedrība. Saint Gobain daudzās valstīs ir zināms ar ietekmes uz vidi samazināšanu un inovācijām ražošanas procesos, piemēram, pasaulē pirmo 100% elektrisko ģipškartona ražošanu vai pasaulē pirmo stikla ražošanas krāsni, ko darbina ar ūdeņradi. 2023. gadā uzņēmums investēja vairāk nekā 220 milj. eiro pētniecībā un attīstībā dekarbonizācijas jomā. Tas ir labs piemērs tam, kā investīcijas inovācijās kopā ar spēju vākt, apstrādāt un mērīt savu emisiju datus kļūst par uzņēmuma biznesa modeļa centrālo elementu.
Ēkas visa dzīves cikla globālās sasilšanas potenciāls (GSP) norāda uz ēkas kopējo ietekmi uz emisijām. Tas apvieno būvizstrādājumos iemiesotās siltumnīcefekta gāzu emisijas un ekspluatācijas tiešās un netiešās emisijas. Tāpēc prasība aprēķināt jaunu ēku dzīves cikla GSP ir pirmais solis ceļā uz to, lai vairāk tiktu ņemts vērā ēku sniegums visā dzīves ciklā.
Latvijai kā visām ES dalībvalstīm būs jānosaka ēku un būves elementu minimālās energosnieguma prasības, lai panāktu izmaksoptimālu līdzsvaru starp investīcijām un ēkas dzīves cikla laikā ietaupītajām enerģijas izmaksām. Turklāt kā liecina Dānijas piemērs, dalībvalstis regulāri pārskatīs savas minimālās ēku energosnieguma prasības, ņemot vērā tehnikas attīstību. Lieki piebilst, ka vispārējās digitalizācijas gaismā būvniecības dokumentācija būs jāgatavo mašīnlasāmu datu tehnoloģijās, kuru varēs apstrādāt mākslīgais intelekts.
Nākošais “elements” ilgtspējīgas būvniecības ieviešanā ir paši būvnieki.
Lai sasniegtu šos mērķus, ir nepieciešamas celtnieku, inženieru apmācības un kvalifikācijas celšana, kā arī atbalsts inovāciju un tehnoloģiju ieviešanai, izmantojot ES fondus. Šāda pieeja palīdzēs Latvijas būvniecības sektoram būt gatavam jauniem standartiem.
Ir būtiski mācīties uzskaitīt un analizēt emisijas visā būvniecības procesā, lai noteiktu, kur iespējams samazināt emisijas un klasificēt ēkas atbilstoši emisiju prasībām. Starptautiskās ilgtspējīgas būvniecības sertifikācijas, piemēram, BREEAM un LEED, sniedz vadlīnijas un standartus šajā jomā. Celtniecības koledžas, Rīgas Tehniskās universitātes iesaiste būs kritiski svarīga.
Būvmateriālu ražotāju devums emisiju samazināšanā ir īpaši svarīgs un tāpēc ir ar īpašu atbildību. Zaļie būvmateriāli ir tie, kas ražoti, izmantojot videi draudzīgas metodes un resursus. Tie palīdz samazināt oglekļa dioksīda izmešus un veicina resursu atkārtotu izmantošanu. Arī šie teikumi gadiem bija politiski lozungi, taču tagad tiek piepildīti ar skaitļos izteiktiem izpildāmiem pārbaudāmiem mērķiem. Ja kādreiz varēja “atpirkties” ar skaistām frāzēm par korporatīvo atbildību, tad tagad ES regulējumi prasa skaitliskus izpildāmus mērķus un vēl “ļaunāk” – prasa pārbaudīt sniegumu.
Sektorā ir zināma pieredze, un tirgus līderu rīcību vērts ieviest kā labo praksi. Sektora līderi jau plāno, kā sasniegt klimatneitralitāti 2050.gadā. Daži pat iet tālāk un vēlas šo mērķi sasniegt jau 2045.gadā. Tas nozīmē, ka ražotājam ne tikai jāmāk sarēķināt savas emisijas, bet arī sagatavot ceļa karti klimatneitralitātes sasniegšanai.
Uzņēmumu skaitā, kuri ir saplānojuši un aprakstījuši savu klimatneitralitātes virzību, ir Knauf, Saint Gobain, citi globālie un Eiropas līderi, kas Latvijā labi pazīstami. Kā vienmēr, tirgus līderi “velk” sev līdz visu tirgu, kā rezultātā arī mainās tirgus daļas. Tie, kas nespēs pielāgoties jaunajiem regulējumu un tirgus standartiem, riskē izkrist un zaudēt konkurencē.
Kā daudziem citiem, arī Knauf mērķis ir ražot ar visaugstāko iespējamo energoefektivitāti un radot viszemākās emisijas. Lai pakāpeniski virzītos, uzņēmumam izvirzīti tuvākie mērķi, kā piemēram, līdz 2025.gadam samazināt produktu oglekļa saturu par 15% salīdzinājumā ar 2021.gadu. Emisiju samazinājumu katrā produkta aprites cikla posmā uzņēmums neatkarīgi auditē un iekļauj Produkta vides deklarācijā (EPD). Tas prasa nemitīgu tehnoloģiju uzlabošanu, jo tā ir nākotnes panākumu atslēga, tāpēc tas investē, lai būtu tehnoloģiski gatavs virzīties uz zema oglekļa emisiju ražošanas ciklu. Secinājums ir tāds, ka būvmateriālu ražotājam, šajā gadījumā Knauf, vajag gan izvirzīt tālāku mērķi, bet vēl svarīgāk ir definēt instrumentus un procedūras, kā tas šos mērķus grasās sasniegt. Turklāt ilgtspējas principi paredz, ka uzņēmumiem būs jākļūst vēl atklātākiem par savu rīcību ceļā uz klimatneitralitāti, tātad proklamētajiem plāniem jābūt pārbaudāmiem.
Daudzas Eiropas Savienības valstis, piemēram, Skandināvijā veiksmīgi ievieš ilgtspējīgas būvniecības praksi, integrējot prasības CO2 emisiju mērīšanai uz kvadrātmetru. Latvijai jāplāno šīs prakses ieviešanu. Tā var sniegt ieguvumus vietējiem uzņēmumiem, piesaistīt investorus un saglabāt eksporta iespējas ar jaunām darba vietām. Iedzīvotājiem šāda politika varētu nozīmēt uzlabotu dzīves kvalitāti, lai arī ar augstākām izmaksām sākumā, zemākas enerģijas izmaksas ilgtermiņā un kopumā veselīgāku dzīves vidi. Visas šīs priekšrocības apvienojumā nodrošina, ka ilgtspējīga būvniecība kļūst par neizbēgamu elementu Latvijas nākotnes attīstībā.
Autors ir konsultāciju uzņēmuma Meta Advisory direktors
The post Politika vai bizness – kā ieviesīsim ilgtspējīgu būvniecību? appeared first on IR.lv.
