Žurnāls Domuzīme, 2024, nr. 4
***
Un tagad iedomājies — tu esi stāsts. Tevi veido teikumi un vārdu ritms, papīra smarža un ilustrācijas. Varbūt tu esi moderns stāsts, un tevi var lejupielādēt telefonā vai datorā, varbūt. Es esmu stāsts grāmatā, kas smaržo pēc vecas bibliotēkas, vairākas lapas ir izplēstas un pazudušas, daļu no melnbaltajām, grafiski skaistajām ilustrācijām ar vaska krītiņiem ir papildinājis kāds bērns. Grāmatā ir daudz zemsvītras piezīmju, stāsta plūdums vietām neritmisks. Uz labu laimi atšķirot grāmatu, nevar zināt, kas atvērsies — precīza un rāma haika, lietišķs satura rādītājs, psihedēlisks feļetons vai brutāla rīme. Bet, ja grāmatu ver lēnām, var redzēt, kā burti saviļņojas un, līdzīgi zivīm, iepeld kādā no lappusēm un tur arī paliek. Naktīs es redzu, kā tie spīd — cauri grāmatas muguriņai. Mazi burtu jāņtārpiņi. Spīd un klusiņām dzied.
suns
septiņas asins lāses, tās jātecina lēnām un mierīgi, no sākuma baldriāna pilieni, tad asinis, proporcijas ir būtiskas, tieši tajā slēpjas visa sāls, mazliet cukura un mazliet krustnagliņu; kad maisījums iedzerts, septiņas reizes jāgriežas ap savu asi, tas arī ir būtiski, īpaši svarīgi ir to asi atrast, ir vakari, kad tā arī nesanāk; rituāls jāveic, kad krauklis ir noķērcies deviņas reizes, tieši deviņas, ne par vienu vairāk, ne mazāk; protams, pirms tam jāiztīra zobi un jāieiet dušā, to es pat neizceļu, tas ir pašsaprotami, jūs taču saprotat; pēc mikstūras iedzeršanas jāaizver acis un lēnām jānoskaita tēvreize; nu re — kad viss izdarīts, varat ķerties klāt; varat ķerties klāt dzīvei.
