Valdība 23. jūlijā apstiprināja Nacionālo bruņoto spēku attīstības plānu līdz 2036. gadam. Tas izstrādāts, balstoties uz prognozēm, ka nākamo piecu gadu laikā Krievija turpinās intensīvi attīstīt militārās rūpniecības kapacitāti un atjaunos militāro klātbūtni Latvijas pierobežā. Tāpēc plānā skaidri iezīmēti uzdevumi, kas jāpaveic jau tagad — tuvāko četru gadu laikā. Nacionālo bruņoto spēku komandieris Leonīds Kalniņš kā prioritātes šim periodam nosauc pretgaisa aizsardzības, mehanizētās brigādes, raķešu artilērijas un pretkuģu spēju attīstīšanu.
Žurnāls Ir skaidro, kā bruņotie spēki izmantos 6,5 miljardus eiro, kas plānoti tuvākajiem četriem gadiem NBS attīstībai, bet 12 gadu periodā — gandrīz 22 miljardi. NBS piešķirto finansējumu Aizsardzības ministrija iedala trīs lielās kategorijās — spēju attīstībai, personālam un uzturēšanai jeb ikdienas izdevumiem. Katrai aptuveni trešdaļa summas, stāsta Valdis Otzulis, Aizsardzības plānošanas un analīzes departamenta direktors ministrijā. Papildus atsevišķi izdalīta vēl infrastruktūra.
Tuvākajos četros gados 2,7 miljardus ieguldīs NBS kaujas spēju attīstībā. 500 miljoni atvēlēti nodrošinājuma spējas stiprināšanai: pārtikas, individuālā un kolektīvā ekipējuma, transportlīdzekļu un munīcijas iegādei, kā arī to krājumu veidošanai.
Vēl 300 miljonus novirzīs netiešās uguns atbalsta spējām. «Tā ir lielā cepure, zem kuras slēpjas gan tālas darbības raķešu sistēmas HIMARS, gan jaunu, modernizētu haubices sistēmu iegāde,» skaidro Otzulis. Sešu HIMARS sistēmu piegāde, par ko Latvija pērn ar ASV noslēdza līgumu par 180 miljoniem dolāru, sāksies no 2027. gada.
Taču lielākā summa — 650 miljoni — tiks ieguldīti slāņveida pretgaisa aizsardzības attīstībā.
Vairāk lasiet žurnālā Ir šeit.
The post Žurnāls: Kā bruņotie spēki izmantos 6,5 miljardus eiro appeared first on IR.lv.