Parīzē no 2024.gada 26.jūlija līdz 11.augustam notiks XXXIII olimpiskās spēles. Francijas galvaspilsēta kļūs par otro pilsētu pēc Londonas, kas olimpiskās spēles būs rīkojusi trīs reizes – iepriekš 1904. un 1924.gadā. Līdz ar trim vasaras olimpiskajām spēlēm Parīzē Francijā ir notikušas arī trīs ziemas olimpiskās spēles.
Lietuva un Igaunija
Uz olimpisko spēļu rīkošanu 2024.gadā pretendēja Parīze un Losandželosa ASV. Tika nolemts, ka Losandželosa spēles rīkos 2028.gadā. Olimpiādē sacensības notiks 32 sporta veidos.
Latviju Parīzes Olimpiskajās spēlēs pārstāvēs 29 sportisti 14 disciplīnās. Startēs 4 basketbolisti 3×3 komandā, pa vienam atlētam konkūrā, modernajā pieccīņā, svarcelšanā, tenisā, kā arī trīs peldēšanā, riteņbraukšanā seši, šaušanā divi, vieglatlētikā astoņi, pludmales volejbolā – divi sportisti.
The post Latvijas simt gadu ceļš uz Olimpiskajām spēlēm Parīzē appeared first on IR.lv.
Parīzē no 2024.gada 26.jūlija līdz 11.augustam notiks XXXIII olimpiskās spēles. Francijas galvaspilsēta kļūs par otro pilsētu pēc Londonas, kas olimpiskās spēles būs rīkojusi trīs reizes – iepriekš 1904. un 1924.gadā. Līdz ar trim vasaras olimpiskajām spēlēm Parīzē Francijā ir notikušas arī trīs ziemas olimpiskās spēles.
Lietuva un Igaunija
Uz olimpisko spēļu rīkošanu 2024.gadā pretendēja Parīze un Losandželosa ASV. Tika nolemts, ka Losandželosa spēles rīkos 2028.gadā. Olimpiādē sacensības notiks 32 sporta veidos.
Latviju Parīzes Olimpiskajās spēlēs pārstāvēs 29 sportisti 14 disciplīnās. Startēs 4 basketbolisti 3×3 komandā, pa vienam atlētam konkūrā, modernajā pieccīņā, svarcelšanā, tenisā, kā arī trīs peldēšanā, riteņbraukšanā seši, šaušanā divi, vieglatlētikā astoņi, pludmales volejbolā – divi sportisti.
Lietuva plāno uz Franciju sūtīt ap 50 sportistu komandu, kas startēs 13 olimpiskajos sporta veidos. Igauniju Parīzē pārstāvēs 25 sportisti 14 sporta veidos.
Lai iekļautos olimpiskajā kustībā, Latvijā aktīva darbība sākās jau 1920.gadā, kad Armijas sporta savienība nosūtīja uz Antverpeni vēstuli ar lūgumu atļaut sportistiem piedalīties Olimpiskajās spēlēs. Izveidoja orgkomiteju, kuras vadību uzticēja Dr. A.Lindemūtam, Baltijas Olimpiskās komitejas priekšsēdētājam no 1913. līdz 1915.gadam. 1920.gada 22.augustā izveidoja Latvijas pagaidu olimpisko komiteju, tās vadību uzticēja Dāvidam Veisam.
Vasaras un ziemas spēlēs
Par Latvijas pagaidu olimpiskās komitejas priekšsēdētāju 1921.gada 6.martā ievēlēja Jāni Taubi – rūpnieku un finansistu, Latvijas sporta biedrības, pirms tam 2. Rīgas riteņbraucēju biedrības priekšnieku. Amatā J.Taube bija līdz 1922.gada 23.aprīlim, kad viņu nomainīja Jānis Dikmanis.
Tomēr 1920.gada spēlēs Latvijas sportistiem startēt neļāva, jo nebija izpildītas Olimpiskās hartas prasības. 1923.gadā futbola, vieglatlētikas, smagatlētikas un ziemas sporta veidu savienības tika uzņemtas starptautiskajās organizācijās. Drīz vien Latvijas Olimpiskā komiteja saņēma Starptautiskās Olimpiskās komitejas paziņojumu, ka Latvija uzņemta kā kandidāte un varēs piedalīties VIII olimpiādē Parīzē un ziemas spēlēs Šamonī.
Šamonī ziemas olimpiskajās spēlēs 1924.gadā piedalījās 258 sportisti no 16 valstīm. Latviju pārstāvēja ātrslidotājs Alberts Rumba un slēpotājs Roberts Plūme. A.Rumba sasniedza trīs Latvijas rekordus un kopvērtējumā ieguva 7.vietu. R.Plūme piedalījās 50 km slēpojumā, bet distanci nepabeidza.
Parīzes Olimpiskajās spēlēs 1924.gadā Starptautiskā Olimpiskā komiteja svinēja 30 gadu darbības jubileju. Parīzes spēlēs pirms simts gadiem 3089 sportisti no 44 valstīm cīnījās 19 sporta veidos.
Augstākā piektā vieta
Latvijas sportu pārstāvēja vieglatlēti, riteņbraucēji, svarcēlāji, cīkstoņi, bokseris, kā arī futbola komanda, kas pirmsolimpiskajā turnīrā zaudēja Francijai ar 0:7 un izstājās no turpmākās cīņas. Latvijas karogu atklāšana nesa vieglatlēts Arvīds Ķibilds.
Olimpiādē augstāko panākumu – 5.vietu – ieguva svarcēlājs Kārlis Leilands, viņš smagajā svarā piecos paņēmienos pacēla 497,5 kg. Ernests Reihmanis ierindojās 15.vietā. Mazāk veiksmīgi startēja Alberts Ēriks Rauska – 21.vietā, Alberts Ozoliņš bija 25.vietā.
Grieķu-romiešu cīņā sekmīgi sacensību sāka vieglsvars Rūdolfs Ronis, gūstot punktu uzvaras pār Beļģijas, Turcijas un Igaunijas atlētiem. Pēc cīņas ar nākamo sudraba laureātu ungāru L.Kerestešu, tiesnešu domām daloties, ar 1:2 Ronim piešķīra zaudējumu. Kad noraidīja komandas vadības protestu, Ronis atteicās tālāk cīnīties. Viņu atbalstot, no sacensības izstājās arī smagsvars Jānis Polis, kaut gan viņam vēl bija iespēja cīnīties par bronzas medaļu. J. Polis dalīja 5.-7.vietu, R.Ronis – 6.-9.vietu. Piedalījās A.Krievs, J.Rudzītis, K.Vilciņš un A.Baumanis, kuri izstājās pēc pirmajiem zaudējumiem.
Boksā Ernsts Gutmanis zaudēja pirmajā cīņā, bet Vilis Heince guva savainojumu.
Vieglatlētikā startēja A.Ruks, A.Motmillers, V.Cimermanis, O.Seviško, J.Oja, A.Gedvilo, T.Sukatnieks, A.Kalniņš un A.Ķibilds, kurš startēja trīs disciplīnās. Labāko sniegumu uzrādīja Gvido Jekals desmitcīņā – 14.vieta 36 dalībnieku konkurencē, un Arvīds Ķibilds ar rezultātu 50,15 m šķēpa mešanā ieguva 16.vietu.
Latvijas riteņbraucēji Andrejs Apsītis, Roberts Plūme, Fridrihs Ukstiņš un Artūrs Zeiberliņš 4000 m komandu iedzīšanas braucienā palika dalītajā 7./10. vietā. R.Plūme un A.Zeiberliņš startēja arī sprintā, kur palika 19./27.vietā. Rauska ieņēma 21.vietu, Alberts Ozoliņš – 25.vietu.
Latvijas uzņemšanu olimpiskajā saimē Starptautiskā olimpiskā komiteja (SOK) izskatīja 1926.gada sesijā Lisabonā, un Latvijai pavērās ceļš uz nākamajām Olimpiskajām spēlēm. J.Dikmani Lisabonā izraudzīja par SOK locekli.
Ilgvars Forands ir grāmatas „Latvijas sporta apskats”autors.
The post Latvijas simt gadu ceļš uz Olimpiskajām spēlēm Parīzē appeared first on IR.lv.
