Kopš šā gada 1.maija Rīgā ir stājušies spēkā jauni koplietošanas transportlīdzekļu izmantošanas noteikumi, kas paredz speciālas zonas mikromobilitātes rīku novietošanai. Pēc ilgstošām sarunām ar Rīgas domi mikromobilitātes operatori ir izcīnījuši 60 skrejriteņu novietošanas zonas uz kvadrātkilometru, kamēr Tallina saviem iedzīvotājiem piedāvā 100 novietošanas zonas uz 1 km2, bet Viļņa – pat 150 novietošanas zonas. Vai ar jaunajiem noteikumiem pielāgojamies iedzīvotāju un pilsētas viesu vēlmei ērti izmantot mikromobilitātes rīkus?
Bolt skrejriteņu nomas pakalpojumu Latvijā sāka piedāvāt 2019. gadā. Piecu gadu laikā Bolt skrejriteņu tīkls ir būtiski paplašinājies un mūsu pakalpojums ir pieejams jau 19 Latvijas pilsētās, savukārt lietotāju skaits ir mērāms vairākos simtos tūkstošu. Tāpat aizvadīto gadu laikā esam novērojuši pozitīvu sabiedrības uztveres maiņu – ja kādreiz elektriskie skrejriteņi bija svešs mikromobilitātes rīks, kas vairāk saistījās ar izklaidi, tagad tie ir kļuvuši par ērtu un izdevīgu ikdienas pārvietošanās veidu, kas tiek izmantoti gan kā primārais transportlīdzeklis, gan kombinācijā ar sabiedrisko transportu. Elektriskie skrejriteņi palīdz pārorientēties uz pilsētām, kas ir paredzētas cilvēkiem, nevis privātajām automašīnām. Un kam gan vislabāk jautāt par skrejriteņu priekšrocībām, ja ne rīdziniekiem, kas ir visaktīvākā Bolt skrejriteņu lietotāju bāze un ik dienu veic vairākus tūkstošus braucienu, lai pārvarētu īsākas un tālākas distances.
Lai veicinātu skrejriteņu kā droša un ilgtspējīga pārvietošanās līdzekļa potenciālu, aktīvi sadarbojamies ar pašvaldībām, tai skaitā uzklausām viņu ieteikumus par vietām, kur būtu nepieciešams ierobežot vai pārtraukt skrejriteņu novietošanu, izveidot kādu aizlieguma zonu vai ierobežot ātrumu. Atbalstījām arī Rīgas domes ieceri ieviest jaunus koplietošanas transportlīdzekļu izmantošanas noteikumus, kas paredzēja ātruma ierobežojuma zonas un novietošanas aizlieguma zonas.
1.maijā Vecrīgā, kas tika noteikta par pirmo ierobežojumu zonu, ieviesa jaunās mikromobilitātes rīku novietošanas zonas, bet skrejriteņu operatoriem noteica par pienākumu pārvietot visus nepareizi novietotos skrejriteņus trīs stundu laikā pēc pārkāpuma konstatēšanas. Šīs prasības būtu adekvātas, ja tām pretim būtu nostādīts arī atbilstošs novietošanas zonu daudzums. Mūsu aprēķini liecina, ka Rīgas domes piešķirtās 60 novietošanas zonas (uz 1 km2) nav pietiekamas uz esošo mikromobilitātes rīku daudzuma un lietotāju aktivitātes fona. Tajā pat laikā Kopenhāgenā uz 1 km2 pieejamas 273 novietošanas zonas, bet Stokholmā iedzīvotājiem šādā pašā platībā nodrošinātas 166 novietošanas zonas. Savukārt pie mums kaimiņos – Viļņā un Tallinā – uz 1 km2 uzstādītas attiecīgi 150 un 100 skrejriteņu novietošanas zonas.
Rīgas karte.
Pērn Tallina sadarbībā ar uzņēmumiem Bolt un Tuul pilsētas centrā izbūvēja 126 īpaši skrejriteņu novietošanai paredzētas zonas, lai sakārtotu elektroskrejriteņu novietošanu pilsētvidē, uzlabotu pilsētas ainavu un padarītu ielas gājējiem drošākas. Jāpiebilst, ka 51 no 126 novietošanas zonām Tallinā tika izvietota uz ielām – automašīnu stāvvietas tika aizvietotas ar skrejriteņu novietošanas zonām, lai neaizšķērsotu ietves un nodrošinātu vairāk vietas gājējiem.
Pilotprojekts savas cerības attaisnoja, un šovasar mikromobilitātes rīku novietošanas zonas tiks paplašinātas Kadriorgas un Telliskivi apkaimju virzienā. Pozitīvas atsauksmes sniedza arī Tallinas iedzīvotāji un pilsētas vadība, kas norādīja, ka jaunizveidotās zonas padarīja pilsētu gājējiem drošāku un palīdzēja sakārtot pilsētas teritoriju.
Mēs varam mācīties no Tallinas un citām pilsētām, ieviešot optimālus risinājumus, kas sevi jau ir pierādījuši praksē. Pretējā gadījumā, ja ieviestais risinājums nebūs pilnībā pārdomāts, tas var novest pie paaugstinātas noslodzes Rīgas pašvaldības policijai, lielāka administratīvā sloga un sūdzībām gan mikromobilitātes operatoriem, gan Rīgas domei. Nepilnvērtīgs risinājums tāpat var novest pie iedzīvotāju atteikšanās no pakalpojuma, tādējādi samazinot ilgtspējīga transporta risinājumus Rīgā. Izdošanās atslēga slēpjas ciešā sadarbībā ar nozari, kopīgi meklējot gala risinājumus, kā arī padarot pakalpojumu lietotājiem ērtu, kas šajā gadījumā nozīmē vairāk zonu mikromobilitātes rīku novietošanai.
Rūpējoties par ilgtspējīgas pilsētvides attīstīšanu, Bolt sadarbībā ar citiem mikromobilitātes operatoriem ir izstrādājis vairākus priekšlikumus, lai pilnveidotu mikromobilitātes rīku novietošanas iespējas Rīgā.
Pirmkārt, aicinām mikromobilitātes novietņu ieviešanai atvēlēt 2. zonā esošo parku piegulošās teritorijas, tādējādi arī risinot problemātiku ar parkos nepareizi novietotiem skrejriteņiem. Sarunā ar Rīgas mežiem, kas apsaimnieko pilsētas parku teritorijas, tika norādīts, ka ir jāmeklē visām iesaistītajām pusēm pieņemams risinājums. Šādu izmaiņu saskaņošana ir laikietilpīga, taču uzskatu, ka ir būtiski šo darbu paveikt, lai neradītu pretestību vēlākos posmos.
Otrkārt, aicinām Rīgas domi sākt testēt 1. zonā atvēlētās automašīnu stāvvietas kā mikromobilitātes rīku novietnes. Šāds risinājums ir pierādījis savu efektivitāti citās valstīs un ļaus pārorientēties uz cilvēkiem draudzīgākām pilsētām.
Izplānojot mikromobilitātes rīku novietošanas zonas pārdomāti un ar pietiekamu blīvumu, varam izstrādāt labu risinājumu visām pusēm. Ceram uz pilsētas domes pretimnākšanu, lai kopīgi varam veidot tādu Rīgu, kurā plaukst ilgtspējīgi transporta risinājumi un no kuras mācās arī citas valstis!
Autors ir Bolt skrejriteņu operāciju vadītājs Latvijā
*1. zona attiecas uz Vecrīgas teritoriju
**2. zona attiecas uz posmu līdz Elizabetes ielai (robežā starp Krišjāņa Valdemāra un Aleksandra Čaka ielām)
Kopenhāgenas karte.
Stokholmas karte.
The post Mikromobilitātes attīstība Rīgā ir atkarīga no sadarbības ar nozari appeared first on IR.lv.
