Ir piektdiena, 2024. gada 10. maijs. Daugavā rimti plūst ūdens, HES turbīnas griežas, saule spīd un saules paneļi ģenerē elektrību. Tomēr ar saražoto elektrību Latvijas patēriņam nepietiek. Tāpēc Baltijas valstu vienotajā elektroenerģijas tīklā uz Latviju plūst igauņu saules enerģijas, vēja enerģijas un degakmens ģenerācija, kā arī Lietuvas vēja un saules parkos radītā elektrība.
Šajā dienā kopumā importējām 4268 MWh un kopējā summa, par kuru pirkām elektrību no kaimiņvalstīm, bija aptuveni 377 000 eiro. 2023. gadā pēc AS Augstsprieguma tīkls datiem Latvijas elektroenerģijas importa saldo ir -804 194 MWh. Pie gada vidējās cenas 93,89 EUR/MWh sanāk, ka gadā kopumā no valsts esam izmaksājuši ap 75,5 miljoniem eiro.
Elektrība plūst mūsu virzienā, bet nauda par to — pie mūsu kaimiņiem. Tas tā varētu arī nebūt.
Pēc Eurostat datiem, Latvijā ir Eiropas Savienībā sestais augstākais atjaunīgās enerģijas ražošanas (AER) īpatsvars elektroenerģijas galapatēriņā. Tik veiksmīga situācija ir izveidojusies galvenokārt pateicoties mūsu lielajām hidroelektrostacijām – Rīgas, Pļaviņu un Ķeguma HES —, kā arī arvien pieaugošam saules enerģijas ražošanas apjomam. Tomēr atjaunīgajai enerģijai ir viens trūkums – tās ražošana atkarīga no laikapstākļiem vai gadalaika. Un tad var pienākt tādas dienas kā 10. maijs, kad pat ar vadošajām atjaunīgās enerģijas ražotāju pozīcijām Eiropā, esam spiesti pirkt elektrību no kaimiņiem. Kas viņiem ir tāds, kā mums nav? Krietni vairāk vēja parku.
Dažādojot atjaunīgās enerģijas ražošanu ar vēja parkiem, iespējams vēl vairāk samazināt to dienu skaitu, kad jāpērk elektrība no citām valstīm. Palu laikā varēsim izdzīvot bez saules un vēja. Ja nespīdēs saule, tad varbūt mūs izglābs vējš.
Kas notiks dienās, kad būs gan pali, gan spoži spīdēs saule un arī kārtīgs viesulis iegriezīs turbīnas? Ko mēs darīsim ar visu saražotās elektrības pārpalikumu? Atbilde, protams, ir meklējama enerģijas eksportā. Jau tagad Baltijas valstu tīkls ir savienots ar Somiju, Poliju un Zviedriju. Turklāt 2023. gadā elektroenerģijas pārvades operatori vienojās par savienojuma izveidi starp Baltiju un Vāciju tuvāko 10 gadu laikā.
Pagaidām reālākās eksporta iespējas redzamas tieši Zviedrijas virzienā. Deviņdesmito gadu beigās Zviedrijas dienvidos publiskā spiediena dēļ tika slēgta Barsebakas atomelektrostacija. Šā lēmuma sekas ir jūtamas vēl šodien un netiks atrisinātas arī tuvā nākotnē. Šajā industriāli attīstītajā Zviedrijas daļā, pie kuras ar augstsprieguma kabeli ir pieslēgta Baltijas energosistēma, ir īpaši jūtams elektroenerģijas trūkums: apjomīgākās elektrības ražotnes atrodas Zviedrijas ziemeļos, bet iekšējā pārvades tīkla limiti ierobežo elektrības transportu ziemeļu-dienvidu virzienā.
Baltijas valstīm ir labs potenciāls eksportēt elektrību uz Zviedrijas dienvidiem un Dānijas salām.
Domājot par to, kādu pienesumu vietējai ekonomikai sniedz atjaunīgās enerģijas ražotnes, var atcerēties vairāk nekā gadsimtu senu vēsturi no Norvēģijas, kura šodien ir Eiropā lielākā un pasaulē sestā lielākā hidroenerģijas ražotāja.
20. gadsimta sākumā, saprotot Rietumnorvēģijai unikālo ūdenskritumu potenciālu lētas enerģijas ražošanā, ārzemju investori mēdza vienuviet uzbūvēt hidroelektrostacijas, energointensīvas metāla ražotnes un ostas kombināciju. Saražoto elektrību izmantojot energointensīvai industriālai ražošanai un vietējās pilsētiņas elektrifikācijai, investori guva peļņu, norvēģi — darba vietas, ekonomiski industriālu attīstību un samaksātos nodokļus. Pēc 50-80 gadiem uzbūvētās HES pēc likuma pārgāja valsts īpašumā (hjemfallsretten).
Vēja enerģijas ražošana ir lētāka par citiem atjaunojamās enerģijas ražošanas veidiem. Ne tikai Norvēģijā pagājušajā gadsimtā, bet arī Latvijā šajā gadsimtā lētas enerģijas pieejamība tieši no tās ražotāja nozīmēs zemākas elektrības cenas reģionā, jaunas rūpnīcas un lielākas investīcijas, radītas darba vietas, kā arī samaksātus nodokļus tur, kur šīs ražotnes būs. Mums, atjaunīgās enerģijas uzņēmumam Vindr, loģiska un atbalstāma ir Latvijā pagaidām izstrādes stadijā esošā maksājumu kārtība vietējo kopienu attīstībai, kas paredz, ka daļā tajā samaksāto līdzekļu tiks novirzīta tieši vēja parku tuvumā dzīvojošo cilvēku kompensācijām.
Ar vēja parkiem saistītie lēmumi Latvijā tiek izsvērti ļoti pamatīgi, tos pieņem piesardzīgi un… lēni. Taču, kamēr nebūs uzbūvēti vēja parki, vējainās dienas mums izmaksās dārgāk, nekā tam būtu jābūt.
Lai izmantotu vēja sniegtās iespējas mūsu valstī, aicinām lēmuma ņēmējus jau drīz atrast saprātīgu līdzsvaru starp apsvēršanu un darbību, zemes īpašniekus — saskatīt vēja parku izbūvi savās zemēs kā iespēju, ne apgrūtinājumu un visus pārējos — iedziļināties faktos par vēja enerģijas izmantošanas priekšrocībām. Tāpat vēlamies ļaut saprast, ka arī mēs esam Latvijas iedzīvotāji ar rūpēm par mūsu dabu un par mūsu darba ietekmi uz to. Savu projektu attīstības gaitā mēs pat vēlamies saņemt iedzīvotāju racionālu kritiku un priekšlikumus, kas mūs izglītotu un palīdzētu attīstīt sabalansētus projektus, kuros ir ņemta vērā ietekme uz vidi un tā ir līdzsvarota pret sabiedrības vajadzības pēc tīras un lētas elektroenerģijas.
Autors ir Vindr biznesa attīstības vadītājs Latvijā, RTU Enerģētikas institūta zinātniskais darbinieks
The post Vējainās dienās naudu aizpūš kaimiņiem appeared first on IR.lv.
