Vai Lemberga vēstules no cietuma iežēlinās ventspilniekus par viņu nobalsot?
The post Vietvaru vējrādis appeared first on IR.lv.
Šogad vietējās vēlēšanās būs par nacionālo politiku.
Citās valstīs tas nav nekas neparasts. Vācijā zaļie līksmo un kristīgie demokrāti grauž nagus, jo marta vidū Bādenē-Virtembergā un Reinzemē-Pfalcā notikušo vēlēšanu rezultāti liek domāt, ka nacionālā parlamenta vēlēšanas rudenī varētu nozīmīgi pārkārtot spēku samēru Bundestāgā.
Lielbritānijā atbalsta pieaugums eiroskeptiskajai UKIP partijai vairākos 2012. gadā notikušos balsojumos par starp vēlēšanām atbrīvotajām vietām parlamentā bija viens no faktoriem, kas mudināja Konservatīvās partijas premjerministru Kameronu spert liktenīgo soli un 2013. gada janvārī apsolīt referendumu par izstāšanos no Eiropas Savienības.
Latvijā līdz šim saikne nav bijusi tik cieša. Pašvaldību bija daudz, un nacionālo partiju kontakti ar provinces aktīvistiem salīdzinoši vāji. Izņemot Rīgu, kuras apmēri un simboliskā nozīme ir valstī unikāla, vēlētāju izvēli noteica simpātijas un antipātijas pret vietējiem «labiešiem» un klaniem. Tiesa, lielāko pašvaldību politiķi nereti iestājās kādā nacionālā partijā, tomēr šīs attiecības bija pārsvarā tīri merkantilas. Vietējie meklēja kontaktus Rīgā, lai varētu nodrošināt atbalstu saviem projektiem ministrijās un budžetā, un ir bijuši gatavi bez lieka sentimenta mainīt partijas atbilstoši politiskajai konjunktūrai. Savulaik pēc Latvijas ceļa izkrišanas no Saeimas 2002. gada vēlēšanās kāds no tā līderiem sūdzējās, ka pašvaldību deputāti nesaprotot partijas vērtības. Kāds viņam neizpratnē esot vaicājis: «Vai tad liberālisms nenozīmē, ka mēs esam pie varas?»
Diezin vai pašvaldību vadītāji pēdējos gados aizmirsuši visvecāko no politiskajām ideoloģijām — «roka roku mazgā». Tomēr nedaudz vairāk nekā divos gados kopš Kariņa valdības apstiprināšanas konteksts ir būtiski mainījies.
Pirms stāvvietu caurlaides un ministra amata zaudēšanas Juris Pūce (A/P) paspēja izcīnīt iepriekšējos gados gari mocīto administratīvi teritoriālo reformu, kuras rezultātā pašvaldību skaits samazinājies no 119 līdz 42. Daudzajos sīkajos novados ar mazāk nekā 5000 iedzīvotāju agrāk bija iespējams startēt arī vēlētāju apvienībām. Tagad tikai vienam — Valkas — novadam ir mazāk nekā 10 000 iedzīvotāju, un vēlēšanās varēs startēt tikai partijas.
Arī nacionālās partijas šobrīd ir daudz vairāk ieinteresētas nodrošināt sev labu rezultātu. Dažādu socioloģisko pētījumu firmu aptauju rezultāti ir krasi atšķirīgi — SKDS reitingos visas valdības partijas jau ilgāku laiku nīkuļo ap 5% barjeru, kamēr Factum aptaujās Jaunā Vienotība, Attīstībai/Par! un Nacionālā apvienība stabili atrodas diapazonā starp 10 un 15%, bet JKP — ap 8%. Kam ticēt? Ar nobīdēm un atrunām, tomēr pašvaldību vēlēšanas dos iespēju labāk saprast, no kuras puses pūš politiskie vēji. Labs rezultāts ne tikai radīs lielāku pārliecību pirms nākamā gada Saeimas vēlēšanām, bet arī gluži praktiski dos partijai atbalsta punktus ārpus Rīgas, kas var palīdzēt piesaistīt balsis. Viens no skaidrojumiem, kāpēc aptaujās vāju rezultātu uzrādošā Reģionu apvienība tomēr iekļuva 12. Saeimā, ir atbalsts starp pašvaldību deputātiem, kuriem izdevās mobilizēt pietiekamu skaitu vēlētāju, lai partija pārvarētu 5% barjeru. Mazo kopienu nozīmi lielajā bildē pērn pierādīja arī vēlēšanas Rīgā, kurās aktīvie Progresīvo vēlētāji savas partijas pārstāvjiem ļāva iegūt neproporcionāli daudz vietu Attīstībai/Par! frakcijā.
Turklāt katra partija, kas 2018. gadā Saeimas vēlēšanās saņēma vairāk nekā 2%, šajās pašvaldību vēlēšanās par katru balsi saņems valsts finansējumu 50 eirocentus gadā. Nav tik daudz, cik par Saeimas vēlēšanām — 4,50 eiro —, tomēr kaut kādu papildu ieinteresētību tas noteikti rada. Līdz 100 000 eiro diezin vai kāda partija aizvilks, bet arī piecciparu skaitlis nenāks par sliktu partijas finansēm.
Tāpēc manāms, ka kandidātu sarakstu veidošanā sāk parādīties daži no vecajiem, jau no Saeimas vēlēšanām sen pazīstamajiem trikiem. Ogrē, Latvijas lielākajā novadā, kuras domi veidos 23 deputāti, Jaunā Vienotība nesekmīgi centās sarakstā iesaistīt populāro rakstnieci Noru Ikstenu un taktiski izdevīgajā pēdējā vietā ielika vecākajai paaudzei labi pazīstamo basketbolistu Igoru Miglinieku. Nacionālā apvienība centīsies iekarot Ropažus ar televīzijas seju Haraldu Burkovski priekšgalā, bet Mārupi savaldzināt ar aktrisi Rēziju Kalniņu.
Intriģējošu jautājumu netrūks. Vai Ventas Balsī publicētās Lemberga vēstules no cietuma iežēlinās pilsētniekus par viņu nobalsot? Vai lēmums startēt atsevišķi iezīmēs ceļu uz Attīstībai/Par! šķelšanos, vai arī rezultāti spiedīs partijas sakļauties vēl ciešāk kopā? Vai ZZS spēs pārdzīvot trīs triecienus — novadu apvienošanu, ilgstošo atrašanos ārpus valdības un sava «premjerministra amata kandidāta» nonākšanu aiz restēm?
Otrdien, 6. aprīlī, noslēdzās sarakstu iesniegšana. Līdz vēlēšanām 5. jūnijā palikuši divi mēneši. Bet rezultātu interpretēšana sāksies jau 6. jūnija rītā un iezīmēs pirmos soļus pretim 14. Saeimas vēlēšanām.
Vīrusam vienalga, ko ministri apgalvo. Valdība saka, ka «būtiski nemainīs» ierobežojumus, bet atļauj veikaliem atsākt darbu.
Vašingtonā jauna domāšana. ASV finanšu ministre Jelena aicinājusi ieviest globālo minimālo uzņēmuma ienākumu nodokli.
Labējā terorisma draudi turpinās. 2. aprīlī kāds uzbrucējs ar mašīnu ietriecās ASV Kapitolija drošības barjerās un pēc tam nodūra policistu.
The post Vietvaru vējrādis appeared first on IR.lv.
