Pavasarī, kad pirmās ārkārtējās situācijas dēļ parādījās vairāk brīva laika, dizaina grafiķe, bloga Garsigalatvija.lv un grāmatas Eiropas vēsture latviešu virtuvē autore Sandra Ošiņa nolēma izzināt Aleksandra tortes stāstu. Izrādās — reti kurš ēdiens ir tik daudzām leģendām apvīts!
Latvijā Aleksandra torte parādījusies par godu Krievijas cara Aleksandra III vizītei Rīgā 19. gadsimta nogalē. Sākotnēji šīs kūkas ēda tikai muižnieku un bagātu pilsētnieku namos, bet 20. gadsmitā, kad cukurs kļuva pieejamāks, Aleksandra kūka kļuva populāra arī tautā. Starp citu, šo torti bija iecienījusi arī turīgā Armitstedu dzimta.
Padomju laikos, kad cara vārdu nosaukumā nedrīkstēja lietot, tā pārtapa par smilšu vai dzelzceļnieku kūku. Varbūt atceraties to no skolas bufetes? Sandra stāsta, kāpēc kūkas nozīme stipri degradējās, no smalka kāruma nonākot gluži citā statusā. Pie vainas izejvielas. Kūka ir vienkārša — lielāko lomu tās garšā spēlē izmantoto produktu kvalitāte. Turklāt smilšu kūka ir pateicīga ilgai glabāšanai, tāpēc padomju laikos to tirgoja vietās, kur katru dienu nevarēja atļauties izcept svaigus konditorejas izstrādājumus. «Notrauc putekļus un ēd tālāk,» joko Sandra.
Savukārt latviešiem, kas pēc Otrā pasaules kara dzimteni pameta, kūka palikusi kā silta piemiņa no Latvijas un mīļa vecmammas recepte. To bauda diasporas saietos un par godu valsts svētkiem. Turklāt kūku novērtē ne tikai latvieši — 2014. gadā Amerikas avīzes Chicago Tribune izsludinātajā mājas kūku konkursā Aleksandra torte ierindojās labāko piecniekā. Receptes iesūtītājs norādījis — tā atvesta no Latvijas.
Uz šo kūku kā nacionālās virtuves elementu pretendē arī igauņi un somi, ar to godājot caru Aleksandru I. Viņa galmā recepte ienākusi no Šveices — līdzīgu smilšu kūku šveicieši cep uz Lieldienām un Ziemassvētkiem. Savukārt Dānijā iecienīta ir hindbærsnitten jeb «aveņu šķēle». Tā pati smilšu mīklas kūka, pildīta ar aveņu ievārījumu, kas izkāsts caur sietiņu. Dānijā to cepot jau kopš 18. gadsimta, un to regulāri baudījis Hanss Kristians Andersens. Dāņu rakstnieks un TV zvaigzne Sorens Rige Pedersens pat izveidojis karti, kur valstī var atrast vislabākās «aveņu šķēles». Viņaprāt, šī kūka kalpo kā tests konditoram: ja spēj izcept izcilu hindbærsnitten, tad arī kruasāni un maizītes būs labi. Kāpēc? Jo smilšu kūka atklāj, cik labas izejvielas tiek izmantotas.
Ja tomēr latviešu kūka, tad laiks atvadīties no cariem! Sandra sapņo, ka šo kūku varētu dēvēt par godu lielam kārumniekam Aleksandaram Čakam. Līdzīgi kā dzejnieka Runeberga kūciņas Somijā, Čakam veltīto torti varētu ēst no viņa dzimšanas dienas 27. oktobrī līdz vārda dienai un Latvijas dzimšanas dienai 18. novembrī.
Izzinot kūkas stāstu, Sandra to izcepusi vismaz sešas reizes, tāpēc valsts svētkos galdā cels ko citu — rupjmaizes torti no Minjonas pavārgrāmatas. Taču citiem gan iesaka pamēģināt Aleksandra kūku. Jo sevišķi, ja tā palikusi atmiņā no skolas virtuves. Kuru ievārījumu izvēlēties? Kurš labāk tīk. Sandra atzīst, ka dāņu variants ar avenēm ir ļoti gards, bet Ziemassvētkos pati ceps šo torti ar apelsīnu ievārījumu un glazūru.
Sandra Ošiņa prāto, ka būtu laiks atvadīties no atsauces uz cara laikiem un pārdēvēt torti, piemēram, par godu lielam kārumniekam — dzejniekam Aleksandaram Čakam.
Foto — Valdis Ošiņš
Izejvielas divām tortes plāksnēm
300 g kviešu miltu
200 g sviesta
100 g pūdercukura vai smalka cukura
1 maza ola vai nedaudz skābā krējuma (var izvēlēties arī saldo krējumu, jogurtu vai pienu)
1 citrona miza
½ tējkarotes dzeramās sodas
½ tējkarotes cepamā pulvera
Šķipsniņa vaniļas cukura
Pildījumam
200—250 ml bieza, skābena ievārījuma pēc izvēles — dzērveņu, jāņogu, upeņu, aveņu vai brūkleņu
Glazūrai un rotāšanai
150 g pūdercukura
1 citrona sula
1—2 ēdamkarotes sviesta
Ogas, sukādes, ēdamie ziedi, cukura pērlītes vai citi dekori pēc sirds patikas
Gatavošana
Bļodā sajauc miltus, cukuru, vaniļas cukuru, rīvētas citrona miziņas, cepamo pulveri un sodu. Turpat bļodā ar rupjo rīvi ierīvē aukstu sviestu. Sastāvdaļas ar rokām saberž kopā tā, lai veidojas slapjām smiltīm līdzīga masa. Pievieno ar dakšiņu viegli sakulstītu olu vai krējumu (tā vietā var izvēlēties arī jogurtu, pienu vai saldo krējumu). Samīca viendabīgu mīklu un saveļ bumbā. Ja tā šķiet pārāk sausa, pievieno vēl mazliet krējuma vai piena. Mīklu pārklāj ar pārtikas plēvi un ļauj atpūsties pusstundu. Tikmēr ieslēdz cepeškrāsni un uzsilda līdz 180 grādiem. Var cept arī uz cepešpannas, kas izklāta ar cepampapīru, — mīklu sadala divās daļās un izrullē puscentimetra biezumā. Cepot apaļajā formā, var abas kārtas cept vienlaikus: vispirms ieklāj pirmo mīklas plāksni, uzklājot ievārījumu, taču svarīgi, lai maliņas paliek tīras. Otro plāksni, kas izrullēta vajadzīgā izmērā, uzmanīgi uzliek uz pirmās tieši formā. Virsējo plāksni viegli piespiež pie apakšējās un savieno maliņas. Cep, līdz kārtas top dzeltenīgi brūnas. Cepot abas uzreiz, jārēķinās ar mazliet ilgāku laiku.
Kad plāksnes gatavas, siltajā krāsnī ieliek bļodu ar sviesta pikuci. Izkusušajam sviestam pievieno pūdercukuru un mazliet citrona sulas, lai veidojas pabieza glazūra.
Ja plāksnes ceptas atsevišķi, starp tām ieklāj ievārījumu. Gatavai kūkai uzlej, ātri izlīdzina un nogludina glazūru. Rotā pēc sirds patikas, taču jāielāgo, ka glazūra ātri sacietē — jārotā ātri, lai dekori paspēj pielipt. Torte vai kūciņas (ja plātnes ceptas uz cepešpannas un sagrieztas četrstūrveida gabaliņos) izskatīsies gana elegantas arī ar minimāliem dekoriem vai tikai ar glazūru.
The post Izcila vienkāršība appeared first on IR.lv.
