"Es gribu būt tāda mamma, kādas man nekad nav bijis, un nekad neļaušu saviem bērniem turēt rokās bāreņa apliecību," saka mūziķe Marita Damberga, kuru dzīve nudien spārdījusi dažādos sāpīgos veidos. Neraugoties uz smagajiem pārdzīvojumiem, kad pašas vīrs ne reizi vien sievieti žņaudzis, sitis un skrējis ar nazi virsū, bet noslēgumā vēl pats nolēmis šķirties no dzīves, viņa ir enerģijas un optimisma pilna un savas sāpīgās emocijas izsāp caur pašas radītu mūziku – gan tekstiem, gan melodijām. Viņa domā, ka spēku palīdz atgūt grūtā pieredze bērnībā jeb dzīves rūdījums, kad jau toreiz, maza meitene būdama, sev apsolījusi, ka pašai un bērniem būs daudz labāka dzīve.
