Šā gada deviņos mēnešos Latvijā ir nodibināti gandrīs 7000 jaunu uzņēmumu, liecina Lursoft dati. Dažādi pētījumi par jaundibinātu uzņēmumu dzīvotspēju liecina, ka “ilgdzīvotāju” kategorijā paliek labi ja piektā daļa no visiem (tehnoloģiju jaunuzņēmumu vidū vēl mazāk). Viens no iemesliem, kas samazina jauna biznesa mūžu un spēju izdzīvot, ir mērķtiecības trūkums, proti, uzņēmējam ir lieliska ideja, daudz enerģijas, lai sāktu biznesu, ir izdevies piesaistīt finansējumu, taču sākotnējais “uzrāviens” pēc gada vai diviem noslāpst. Biznesa plāns un strukturēts skats uz uzņēmuma attīstību ilgākā termiņā, iespējams, var izskatīties pēc liekas laika un enerģijas tērēšanas, jo jaunajam uzņēmējam “viss ir galvā.” Tā ir taisnība, ja runājam par darbību gada vai pāris gadu griezumā. Ja ir apņemšanās sekmīgi attīstīties tālāk, būtu jāpiefiksē galvenās lietas, kā attīstība notiks un kas to nodrošinās?
Gandrīz puse (48%) no mūsu aptaujātajiem[1] uzņēmumiem saka, ka tuvāko trīs līdz piecu gadu attīstību tie ir izplānojuši savā prātā, un tikai 12% atzīst, ka iecerēto attīstību ir piefiksējuši uz papīra. Gandrīz piektā daļa (19%) aptaujāto Latvijas uzņēmēju uzskata, ka ilgtermiņa attīstības plānošana viņiem nav nepieciešama. Pārsteidzoši daudz uzņēmēju paļaujas, ka spēs saglabāt izaugsmi, reaģējot uz norisēm tirgū bez iepriekš sīkāk izplānotas rīcības, jo plānošana prātā parasti nozīmē spēju pieņemt taktiskus lēmumus, kas atbilst šā brīža norisēm bez stratēģiska redzējuma ilgākā laika nogrieznī.
Mērķtiecīga uzņēmējdarbības attīstība un plānošana ir cieši saistīta ar finanšu pieejamību. Finansētājam ir jāredz, ka uzņēmējs apzinās, kurp dodas, un kā tur nonāks. Liela apņēmība un enerģija ir vitāli nepieciešamas lietas, taču ne mazāk svarīgs ir strukturēts redzējums par sava biznesa nākotni. Zīmīgi, ka uzņēmēji aptaujā atzīst, ka ikdienā diezgan cieši seko līdzi finanšu rādītājiem – pārdošanas rezultātiem ik dienu līdzi seko 30% uzņēmēju, naudas plūsmai un apgrozījumam – 32% uzņēmēju (peļņas un zaudējumu aprēķinam vairums pievērš uzmanību mēneša, ceturkšņa un gada griezumā). Tas nozīmē, ka uzņēmējiem pašiem ir svarīgi redzēt, kā uzņēmums attīstās. Ne mazāk svarīgi tas ir potenciālajam finansētājam, lai pārliecinātos, ka uzņēmējs saredz sava biznesa nākotni vismaz piecu gadu ilgā perspektīvā.
No Latvijas uzņēmēju aptaujas izriet, ka tuvāka laika lielākie izaicinājumi saskatāmi pieprasījuma un apgrozījuma kritumā, kā arī peļņas mazināšanās. Salīdzinoši augstas ir arī bažas par darbinieku noturēšanu un piesaisti. Pieprasījuma izmaiņas tiešā veidā ietekmē finanšu rādītājus, un pieprasījuma samazināšanās ir risks, ko var mazināt ar plānošanu. Iespējams to var kompensēt ar citu tirgu, produktu vai pakalpojumu? Šie nav dažās dienās vai nedēļās atrisināmi jautājumi, tāpēc ilgtermiņa plānošana ir tik nozīmīga. Līdzīgi ir ar darbinieku motivēšanu un piesaisti, – ja uzņēmumam ir skaidrs redzējums par ilgtermiņa attīstību (kas, protams, tiek koriģēts atbilstoši pārmaiņām), ir skaidrs, kad, cik un kādus darbiniekus vajadzēs. Un, plānošana ir motivējoša pati par sevi, – darbinieki jūtas daudz labāk tad, ja skaidri saprot, kurp uzņēmums virzās, un, kāds ir tā “lielais plāns”.
2024. gads ir bijis sava veida atgūšanās laiks pēc dažādiem satricinājumiem iepriekšējos gados. Uzņēmējdarbības aktivitāte ir atsākusies, ko apliecina interese par finansējuma piesaisti uzņēmumu izaugsmes plānu īstenošanai. Swedbank kredītportfelis uzņēmumu segmentā trešā ceturkšņa beigās sasniedza teju 1,9 miljardus eiro (+3% trešajā ceturksnī). Izsniegtais kredītu apmērs mazo uzņēmumu segmentā (uzņēmumi ar apgrozījumu līdz 2 miljoniem eiro) šā gada 9 mēnešos sasniedz 18 miljonus eiro, kas ir par 42% vairāk nekā pērn šajā pašā laika periodā. Šogad vien investīciju kredītus saņēmuši vairāk nekā 300 uzņēmumu.
Uzņēmumu spēju aizņemties veicina gan EIF garantijas un Altum portfeļgarantijas, kas kalpo kā papildus nodrošinājums un ļauj mums piedāvāt uzņēmējiem labākus nosacījumus, gan arī ilgstošs skaidrojošs darbs. Tā rezultātā uzņēmēji sāk apzināties finansējuma saņemšanas un arī izmantošanas plašās iespējas, piemēram, biznesa kredītkarti izmantot ne vien ceļojot, bet arī apgrozāmo līdzekļu finansēšanai, vai kā rezerves finansējuma avotu situācijām, ja parādās izdevība par labu cenu iegādāties nepieciešamo iekārtu.
Pirms septiņiem gadiem veicām pētījumu, lai noskaidrotu uzņēmumu finansiālo veselību un spēju aizņemties. Toreiz iegūtie dati rādīja, ka tikai aptuveni 20% no uzņēmumiem kvalificējas finansējuma saņemšanai, jo tiek izpildītas divas minimālās prasības, proti, uzņēmumam ir pozitīvs pašu kapitāls un pozitīva EBITDA. Tagad šis skaits sasniedzis 29%, kas pierāda, ka uzņēmumu finanšu veselība un finanšu pratība ir uzlabojusies. Jāņem gan vērā, ka ne visi uzņēmumi vēlas aizņemties, – liela daļa (44%) norāda, ka uzņēmuma izaugsmei izmanto savu finansējumu. Finansējuma piesaisti kā izaicinājumu minējuši tikai 7% aptaujāto uzņēmēju, proti, šī biznesam nav akūta problēma vai šķērslis attīstībai.
Jaunajiem uzņēmējiem, kuri vēl tikai domā par sava biznesa pirmo startu, būtu jāņem vērā plānošanas nozīmīgums, jo galvenās problēmas bieži vien izriet tieši no nepilnīgas vīzijas par to, kas, kad un kā notiks, – kas sekos pirmajam attīstības posmam, kad uzņēmums kļūs pelnošs, kā tas piesaistīs darbiniekus un nonāks mērķa tirgos? Plānošanā var palīdzēt t.s. SMART metode, kuras nosaukumu veido saīsinājumi no vārdiem Specific (specifisks), Measurable (izmērāms), Achievable (sasniedzams), Relevant (atbilstošs) un Time-bounded (terminēts). Katrs no šiem vārdiem saistās ar būtisku jautājumu: Vai jūsu mērķis ir konkrēts un precīzi formulēts? Vai mērķis ir izmērāms? Vai mērķis ir reāli sasniedzams? Vai mērķis atbilst situācijai un resursu pieejamībai? Vai pie šī mērķa iespējams nonākt vēlamajā laika nogrieznī? Mērķi būtu vēlams samērot ar reālo situāciju tirgū, proti, izpētot to, kāds ir līdzīgu uzņēmumu piedāvājums, un, kāds ir pieprasījums pēc jūsu produkta vai pakalpojuma? Šis ir īpaši nozīmīgs jautājums, jo nereti jaunais uzņēmējs iegulda milzīgu darbu jauna produkta izstrādē, taču vēlāk izrādās, ka pēc šāda produkta nav pieprasījuma.
Šie un vēl citi jautājumi (sīkāk aicinām lasīt Swedbank blogā) pamatā attiecas uz biznesa plānošanu “uz papīra”. Rakstot savu redzējumu par biznesa attīstību, uzņēmēji bieži vien nonāk pie jauna skata uz to, kā patiesībā lietas būtu darāmas. Un iegūst pārliecību par savu taisnību, nostiprinot to ar reālistisku skatu par to, kas un kā tiks darīts. Tas palīdz sarunās ar partneriem, finansētājiem, potenciālajiem darbiniekiem, jo atšķirībā no visu lietu paturēšanas prātā, ļauj izkristalizēt būtiskākos mērķus un pakārtot tiem taktiskus risinājumus. Mūsdienās plānošanas procesā un savu ideju efektīvākā kalibrācijā arvien vairāk palīgā nāk arī jaunās tehnoloģijas, kuras noteikti ir vērts ņemt talkā un mācīties ar tām sadarboties.
Autors ir Swedbank Uzņēmumu pārvaldes vadītājs un valdes loceklis
[1] Swedbank uzņēmēju finanšu veselības novērtējuma pētījums veikts 2024. gada augustā, piedaloties vairāk nekā 1200 uzņēmumu vadītājiem un/ vai īpašniekiem aptverot visu Latviju. 48% respondentu pārstāv pakalpojumu nozari, darbinieku skaits līdz 5 darbiniekiem (79%) un ar apgrozījumu līdz 2 miljoniem eiro (97%).
The post Daļa no sekmīga biznesa ir pārdomāta plānošana appeared first on IR.lv.
